Tā kā termiņi spieda, nedēļa iesākās ar spirdzinošām darbstundām. Kad nu visa darba degsmes joprojām pārņemta, viegli līgodamās nogurumā, brašā plintnieces solī nogriezos uz Brīvības ielas, gandrīz sadūros pierēm ar simpātisku plikgalvi, kretīnu manā vecumā, pavisam erebušu, ar aluspudeli rokā (Cēsu, tumšais, samta vai kā nu tur).
Kungs mani tūdaļ aicināja līdzi. Dzert un atdoties.
Es atteicos, jo destruktīvas attiecības man jau ir bijušas, pie tam darbs mani jau bija pilnībā apmierinājis.
Erebušais kungs to tūdaļ ļoti nožēloja, pravietiski paziņojot, ka vajagot gan labāk dzert un atdoties, ja dzīve piedāvā, jo nevar jau zināt, ko nesīs rītdiena.
Galvā man bija pilnīgi nepiemērota adīta rozā cepure ar bumbuli.
Vēl šodien darbā aizmirsu paēst. Piecos attapos, ka termosā ir ķirbju zupa.
Mani bērni, bez tā, ka nav jāiet vieniem naktī, tumsā tīrelī, jums jāzina, ka ķirbju-burkānu biezzupa, kas septiņos trīsdesmit rītā iepildīta termosā, piecos pēcpusdienā vairs nav pilnīgi drošs ēdiens pat samurajiem. Gaidu reakcijas.
Kungs mani tūdaļ aicināja līdzi. Dzert un atdoties.
Es atteicos, jo destruktīvas attiecības man jau ir bijušas, pie tam darbs mani jau bija pilnībā apmierinājis.
Erebušais kungs to tūdaļ ļoti nožēloja, pravietiski paziņojot, ka vajagot gan labāk dzert un atdoties, ja dzīve piedāvā, jo nevar jau zināt, ko nesīs rītdiena.
Galvā man bija pilnīgi nepiemērota adīta rozā cepure ar bumbuli.
Vēl šodien darbā aizmirsu paēst. Piecos attapos, ka termosā ir ķirbju zupa.
Mani bērni, bez tā, ka nav jāiet vieniem naktī, tumsā tīrelī, jums jāzina, ka ķirbju-burkānu biezzupa, kas septiņos trīsdesmit rītā iepildīta termosā, piecos pēcpusdienā vairs nav pilnīgi drošs ēdiens pat samurajiem. Gaidu reakcijas.