Jāņa Einfelda "Neļaudis" droši varētu uzlauzties uz rokām ar Nika Keiva "Un ēzelis ieraudzīja enģeli...". Pozītīvu teikumu tur nav ne par kapeiku vairāk, bet dūksta, gļotu, strutu un visādu glumekļu daudzums man liekas pat sit pušu Keiva k-ga sacerējumu.
Bet nu tā jau valodiņa palēkdamies kā strautiņš burzguļo. Vai kā asinis no pārcirstas dzīslas, ja reiz gribam saglabāt stilu.
Bet nu tā jau valodiņa palēkdamies kā strautiņš burzguļo. Vai kā asinis no pārcirstas dzīslas, ja reiz gribam saglabāt stilu.
Valoda viņam dikten bagāta. Otru tādu neatrast. Pozitīvisma kampaņu gan šim darbam nepiesiesi nekādīgi. :)