Pie oficiālās vasaras sezonas slēgšanas ledusskapja revīzijā tika atrasts sieriņš. Kamambēras sieriņš. Domāju, jauki, labs sieriņš jau vienmēr var saimniecībā noderēt, jāpaņem uz galvaspilsētu. Tomēr par spīti derīguma termiņam 13. septembris sieriņa aromāts neliecināja par kamambērību. Drīzāk par piederību dižajau knapsieriņu sugai. Sieriņš oda arī cauri dubultiem polietilēna maisiņiem, cauri manai somai. Tā nu es viņu atstāju C. ciema stacijas miskastē. Lai atver tur dziedniecisko avotu kūrortu, ja grib. Galvaspilsētu jau tāpat drīz pārcels uz C. ciemu.
Dzīve ir pārāk īsa, lai ēstu sūdīgu vai bojāties sākušu kamambēru.