Gandrīz katras meitenes, lielas vai mazas, dzīvē pienāk brīdis, kad mammas ēdiens sāk likties pārāk taukains/ sāļš/ sacepts. Un tad viņa jūtas kā tāds svētuma zaimotājs.
Biju pie vecākiem vakar, un mani pieēdināja. Nonācu pārdomās, ka tā tomēr nevar, es laikam paēdu nedēļai uz priekšu.
Biju pie vecākiem vakar, un mani pieēdināja. Nonācu pārdomās, ka tā tomēr nevar, es laikam paēdu nedēļai uz priekšu.
un mammas barošanu uztver kā jūtu izpaušanu un jā, es apzinos, ka sagādāju ciešanas. reizēm domāju, ka tā ir neapzināta atriebība.
tiesa, tagad kad viņa pati vairs daudz ko nevar/negrib ēst, saķeres punkti atkal uzlabojas.
(atteicu - jo tas ir tas, ko jūs varat mājās pagatavot paši)
Sendienās gan bija traki, pārbraucot no vecāku mājām, dienas trīs negribējās ēst.