![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Rajonā viss kļuvis interesantāks, jo no vairāku gadu trimdas Vāczemē atgriezies kaimiņu Jurčiks. Es to nodzirdēju jau viņnedēļ slāpētajos auros kaut kur pagalma dzīlēs, kaimiņmāju durvju klaudzoņā. Izklausās taisni kā Jurčks, es nospriedu, un tur nu viņš bija.
Šis laiks mūsu Latvijas prokriminālajai pasaulei, protams, bijis stagnācijas pilns, bet tagad jau viss uz labu, uz labu. Uz Jurčiku man nav labs prāts kopš tā laika, kam viņš sagāza sniegavīru, kuru mēs ar mazo Līželi uzcēlām. Ja nemaldos, tas bija pirms kādiem gadiem 15. Es neesmu ļaunatminīga. Es esmu ļauna un ar labu atmiņu.
Rajons pa tam izskatās ļoti glīts, daudz kritušu lapu, visāds citāds nesmukums, ja nu tāds arī ir, nemaz nav manāms.
Kapos arī ir aplam daiļi. Es nesaprotu, kāpēc visādi romantikas tīkotāji tur nespieto steriem vien. Tumšās alejas un laternas, celiņi visi vienās krītošās lapās, kuras tur neviens negrābj, Mēness caur puskailiem zariem, vientulīgi krusti. Ernas Vildes pieminklis bija saplīsis, bet tagad kāds labdaris to atkal salabojis.
Rīt mums ar Junkundzi bus jauna antropoloģiska pieredze. Mēs iesim uz pasākumu, kur cilvēkam iedod apēst mazu karbonādīti un tad mēģina pārdot matraci par kādiem EUR 500. Jaunkundze vienmēr piedalās visādās veikalu loterijās, protams, ar manu vārdu, tāpēc nav nekāds brīnums, ka man zvana no firmas Matracis vai kaut kā tā un aicina saņemt pārsteiguma balvu (es ceru, ka tā būs vismaz putekļu lupatiņa, kuru auduši Eritrejas katoļu skolas kadeti) pie klātiem galdiem 2 personām. Man bija labs garastāvoklis, tāpēc es teicu, ka, ha, aiziešu arī.
Es daudz nekļūdījos par matračiem, SIA MATERM tirgo aitas vilnas spilvenus. Pēdējo reizi, kad es no viņiem ko dzirdēju, un tas bija pirms gadiem desmit, autentiskos aitas vilnas palagus Savienoto Valstu armija bija iegādājusies visiem saviem kareivjiem. Droši vien tagad uz aitas vilnas matračiem guļ viss Pentagons un Baltais nams.
Viņi gan būs dikti vīlušies, jo es nepērku matračus, es jau reiz nenopirku burbuļvannu (burbuļvannas tirgotājs bija ļoti aizvainots) un putekļusūcēju, kurš veidots no materiāla, no kura izgatavo arī kosmosa kuģus.
Ja man tomēr būs iesmērēts matracis, es jums atzīšos.
No vienas puses, es domāju, varbūt uz tādām vietām nav jāiet ar bērnu, no otras puses, bērns ir atbildīgs par visām kausēto sieriņu akcijām, kurās piedalās. Ja kāds vēlas apmeklēt matraču prezentācijas, sūtiet savus datus man, es jūs ieteikšu nākamajām tautas opija sesijām, mani mīļie.
Šis laiks mūsu Latvijas prokriminālajai pasaulei, protams, bijis stagnācijas pilns, bet tagad jau viss uz labu, uz labu. Uz Jurčiku man nav labs prāts kopš tā laika, kam viņš sagāza sniegavīru, kuru mēs ar mazo Līželi uzcēlām. Ja nemaldos, tas bija pirms kādiem gadiem 15. Es neesmu ļaunatminīga. Es esmu ļauna un ar labu atmiņu.
Rajons pa tam izskatās ļoti glīts, daudz kritušu lapu, visāds citāds nesmukums, ja nu tāds arī ir, nemaz nav manāms.
Kapos arī ir aplam daiļi. Es nesaprotu, kāpēc visādi romantikas tīkotāji tur nespieto steriem vien. Tumšās alejas un laternas, celiņi visi vienās krītošās lapās, kuras tur neviens negrābj, Mēness caur puskailiem zariem, vientulīgi krusti. Ernas Vildes pieminklis bija saplīsis, bet tagad kāds labdaris to atkal salabojis.
Rīt mums ar Junkundzi bus jauna antropoloģiska pieredze. Mēs iesim uz pasākumu, kur cilvēkam iedod apēst mazu karbonādīti un tad mēģina pārdot matraci par kādiem EUR 500. Jaunkundze vienmēr piedalās visādās veikalu loterijās, protams, ar manu vārdu, tāpēc nav nekāds brīnums, ka man zvana no firmas Matracis vai kaut kā tā un aicina saņemt pārsteiguma balvu (es ceru, ka tā būs vismaz putekļu lupatiņa, kuru auduši Eritrejas katoļu skolas kadeti) pie klātiem galdiem 2 personām. Man bija labs garastāvoklis, tāpēc es teicu, ka, ha, aiziešu arī.
Es daudz nekļūdījos par matračiem, SIA MATERM tirgo aitas vilnas spilvenus. Pēdējo reizi, kad es no viņiem ko dzirdēju, un tas bija pirms gadiem desmit, autentiskos aitas vilnas palagus Savienoto Valstu armija bija iegādājusies visiem saviem kareivjiem. Droši vien tagad uz aitas vilnas matračiem guļ viss Pentagons un Baltais nams.
Viņi gan būs dikti vīlušies, jo es nepērku matračus, es jau reiz nenopirku burbuļvannu (burbuļvannas tirgotājs bija ļoti aizvainots) un putekļusūcēju, kurš veidots no materiāla, no kura izgatavo arī kosmosa kuģus.
Ja man tomēr būs iesmērēts matracis, es jums atzīšos.
No vienas puses, es domāju, varbūt uz tādām vietām nav jāiet ar bērnu, no otras puses, bērns ir atbildīgs par visām kausēto sieriņu akcijām, kurās piedalās. Ja kāds vēlas apmeklēt matraču prezentācijas, sūtiet savus datus man, es jūs ieteikšu nākamajām tautas opija sesijām, mani mīļie.
/ bet mājās Kisa sev savāca, tas gan/
dāvanā toreiz dabūju mazītiņu aitas vilnas spilventiņu, principā izmantots netiek.