![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Jumtā dzīvo lapsenes un sogad arī irši. Sēžu virtuvē un man šķiet, ka kaut kas griestos fonā dūc. Es tikai ceru, ka tie nav gluži irši. Tie dzīvo vairāk tā kā virs garāžas. Māja ir veca, un caurumu tajā daudz. Irši ir milzīgi lieli, bumbvedēji tādi, un ne īpaši veikli. Vakaros viņi āra lampas gaisma ķer kukaiņus un tad brīžiem nevar trapīt savā jumta caurumā kā piedzēries Viesturonkuls, mūsu Rīgas kaimiņš, parādes durvīs. Vienreiz viens iršu Viesturs ievēlas lietusūdens vannītē, un es viņam palīdzēju izrāpties laukā. Es ceru, ka viņš to atlīdzinās ar labu, un nekritīs man matos. Tāda mums, dakter, te ta dārza romantika, ziniet.
Kurmji laikam aizbaidīti ar to antikurmju elektrobubinātāju, ko mans papus uzstādīja, un tagad zemesvēži apēd vasaras dālijas no apakšas.
Kurmji laikam aizbaidīti ar to antikurmju elektrobubinātāju, ko mans papus uzstādīja, un tagad zemesvēži apēd vasaras dālijas no apakšas.
Pats šādi nīcināju vienu pūzni, jo šie, pēc pirmā pūžņa sabrukšanas (gan jau, ka galvenais arhitekts dabūja pa mici), izdomāja pūzni taisīt pie ēkas fasādes pagalma pusē, kur māte pa puķu dobēm darbojās, kā rezultātā, ja nemaldos, 3 kodumus pēc kārtas dabūja un nācās saukt NMP.
Es gan ar vienu kodumu dabūju, nīcinot to visu pasākumu, bet beidzās viss laimīgi (ne iršiem gan).