Božena Chodunska

Ja zelejlāču paciņu atstaj saulē, iesākumā jūs iegūstat želejlāču kolektīvizāciju, agregāciju un beidzot pilnīgu saplūsmi lielā, vienotā un ļoti staipīgā želejlāča pirmmasā, no kuras noteikti reiz radies pirmais želejlācis.
Šo matēriju iespējams neko sekmīgi nokost, nogriezt un tādejādi patērēt uzturā. Tā staipās, līp pie deguna un rada bažas, ka jūsu žokļi varētu pilnībā salipt.
Ja šo želejlāču pirmmasu aizmirst vēsumā, šis mikrokosms atkal sacietē un jūs iegūstat ar nazi griežamu paciņas formas želejlāču presējumu.
Šo eksperimentu var droši atkārtot mājas apstākļos. Nav ziņu, ka želejlāču matērija būtu viegli uzliesmojoša.