![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man ir daudz radu, sevišķi no māmuļas puses. Mums ar mīļo māsīcu Rūženku ir mazāk sastopama otrās pakāpes māsīca Marženka, mūsu māmuļu brālēna meita. (Starp citu, dakter, mūsu vārdi patiešām ir ar vienādu izskaņu. Mums ir vēl 2 māsīcas - Katrženka un Arženka.)
Šī Marženka allaž karājās kā negaisa mākonis mūsu bērnības skaidrajās debesīs. Lieta tāda, ka mūsu mātes un kopējā vecmāmiņa (lai viņai Viņā saulē laba dzīvošana!), tāpat radu tantes, vienādiņ mums ar Rūženku dzirdot daudzināja, cik Marženka skaista (!), labi audzināta, talantīga (neatceros, ko tieši viņa tādu darīja, varbūt plinkšķināja klavieres) vispārīgi augsti tikusi, un kāda spoža nākotne viņu sagaida. Šo brīnumbērnu mēs varējām aplūkot radu ballēs, saģērbtu leļļu kleitiņā, salokotiem vaļējiem matiem. Neko dižu paspēlēties ar viņu nevarēja. Atšķirībā no skaistās un tikušās Marženkas, Boženka un Rūženka bija parastas meitenītes, netīrām rokām (no kokos kāpšanas, vaboļu ķeršanas, kurkuļu glābšanas un dubļu-jāņogu zupas vārīšanas lellēm), pabalējušās kleitiņās, apdauzītiem ceļgaliem. Matus man mājas apstākļos apgrieza tēvs (Aija Kukule style), māsīcai Rūženkai matus cieši divās bizītēs sapina vecmāmiņa. Loģiski, ka augsti cildinātā māsīca Marženka mums bija kā dadzis acī, un mūsu salīdzinošais nesmukums, neaudzinātība un vispārējais iznesības trūkums mūsuprāt bija tikai vecāku vaina.
Rūženka, kura ar smalko māsīcu tikās biežāk, nekavējās atstāstīt, ka brīnumbērns allaž savāc sev labākās šokolādes kompetes (Vāverītes un Lācīšus, bet nekādi ne Vētrasputnus) un smukākos ābolus.
Gāja gadi. Božena iestājās vidusskolā, māsīca Rūžena guva izglītību cienījamā arodskolā. Ienācās ziņas, ka augsttikumīgā Maržena aizgājusi no mājām, lieto alkoholu un dzīvo ar kaut kādu jefiņu. Pēdājo reizi redzēju viņu viņas omītes bērēs. Māsīca Maržena bija ieguvusi cilvēcīgāku un pieejamāku veidolu, apaļu nepilngadīgas grūtnieces vēderiņu un biklu, maza auguma puisi pie sāniem. Mēs sasveicinājāmies.
Vakar uzzināju, ka māsīca Maržena tagad ir precējusies ar francūzi un dzīvo Francijā.
Nukata! 1:0 !
Marženka ēd franču sierus, kamēr Božena un Rūžena tepat Dievzemītē trikatāleru grauž un kopproduktu ceļ.
Šī Marženka allaž karājās kā negaisa mākonis mūsu bērnības skaidrajās debesīs. Lieta tāda, ka mūsu mātes un kopējā vecmāmiņa (lai viņai Viņā saulē laba dzīvošana!), tāpat radu tantes, vienādiņ mums ar Rūženku dzirdot daudzināja, cik Marženka skaista (!), labi audzināta, talantīga (neatceros, ko tieši viņa tādu darīja, varbūt plinkšķināja klavieres) vispārīgi augsti tikusi, un kāda spoža nākotne viņu sagaida. Šo brīnumbērnu mēs varējām aplūkot radu ballēs, saģērbtu leļļu kleitiņā, salokotiem vaļējiem matiem. Neko dižu paspēlēties ar viņu nevarēja. Atšķirībā no skaistās un tikušās Marženkas, Boženka un Rūženka bija parastas meitenītes, netīrām rokām (no kokos kāpšanas, vaboļu ķeršanas, kurkuļu glābšanas un dubļu-jāņogu zupas vārīšanas lellēm), pabalējušās kleitiņās, apdauzītiem ceļgaliem. Matus man mājas apstākļos apgrieza tēvs (Aija Kukule style), māsīcai Rūženkai matus cieši divās bizītēs sapina vecmāmiņa. Loģiski, ka augsti cildinātā māsīca Marženka mums bija kā dadzis acī, un mūsu salīdzinošais nesmukums, neaudzinātība un vispārējais iznesības trūkums mūsuprāt bija tikai vecāku vaina.
Rūženka, kura ar smalko māsīcu tikās biežāk, nekavējās atstāstīt, ka brīnumbērns allaž savāc sev labākās šokolādes kompetes (Vāverītes un Lācīšus, bet nekādi ne Vētrasputnus) un smukākos ābolus.
Gāja gadi. Božena iestājās vidusskolā, māsīca Rūžena guva izglītību cienījamā arodskolā. Ienācās ziņas, ka augsttikumīgā Maržena aizgājusi no mājām, lieto alkoholu un dzīvo ar kaut kādu jefiņu. Pēdājo reizi redzēju viņu viņas omītes bērēs. Māsīca Maržena bija ieguvusi cilvēcīgāku un pieejamāku veidolu, apaļu nepilngadīgas grūtnieces vēderiņu un biklu, maza auguma puisi pie sāniem. Mēs sasveicinājāmies.
Vakar uzzināju, ka māsīca Maržena tagad ir precējusies ar francūzi un dzīvo Francijā.
Nukata! 1:0 !
Marženka ēd franču sierus, kamēr Božena un Rūžena tepat Dievzemītē trikatāleru grauž un kopproduktu ceļ.
Nekāds tur "nodarīts bērnībās, kas laužas ārā", vai "latvieša āža kāju".
Man liekas, ka jūs lasāt ne tanī intonācijā, dārgās:)
Ja tas būtu kaut kas, kas tiešam sāpētu, tad atrastos zem atslēdziņas un bez detaļām, bet ar noskaņas ieskici.
Es, piemēram, izlasīju joku postu.
Kādam te humorizjūta klibo uz vienu kāju.
Indi neredzēju nevienā vietā. Drīzāk pasmiešanos pašai par sevi un vērtībām.