Es nesaprotu. Es tiešām nerubīju. Kāpēc cilvēki pret Mani tā izturās? Es esmu kkāds kājslauķis? - Nu, nē, taču! Bet jūtos gan tā pasūdīgi.
Vakardienas sarunātais randiņš ar moci nenotika. Kāpēc? Arī Es Sev visu laiku uzdodu šo jautājumu. Es tiešām nesaprotu. Un šoreiz Man negribās nevienu attaisnot, jo Es sajēdzu, ka vaina ir Manī, bet kāda, to gan Es nesapratīšu nekad. Viss beidzās, pat īsti nesākoties. Iespējams viņš kko par daudz pārprata, iespējams, bet tas nedod tiesības pret Mani tā izturēties.
Un vakardienas izbrauciens Mani vispār nekādīgi neizvēdināja, vēl vairāk domāju par viņu visu laiku.
Nekad nedomāju, ka pēc tik ilgiem gadiem cepšos par to, ka Man nav piezvanījis, lai atceltu tikšanos. Pašai smiekli nāk. Nu kurš, kurš, bet vecais labais paziņa? :D Nu tiešām tagad pasmaidīju.

Ehh, viss, kas notiek uz labu - pastiepies un dabū! ;)

Cenšos projecēt Sevi uz labām domām!