20min. laimes.
Šodien satiku Tevi. Sāku sarkt jau tad, kad braucu garām Tavam dupsim ietērptam Calvin Klein bokseršortos. :) Kamēr runājām, Man bija tāda sajūta, ka Man ir pieci un šodien ir Ziemassvētku rīts. Vienkārši patīk, būtu maigi teikts, bet Es zinu, ka Tu brauc prom un Tevi tas neinteresē. Žēl, ka Tu pat necenties, žēl, ka atkal nav tas klikšķis, kuru Man tagad neprātīgi vajadzētu. Es laikam atdotu visu, lai justos laimīga vismaz mēnesi, un Mani, kā vienmēr neinteresētu sekas un secinājumi. Es gribu beidzot izbaudīt šo dzīvi, ir neizsakāmi grūti skatīties uz tiem, kuri neciena neko no tā kvantuma, kas viņiem tiek sniegts vai jau pieder. Kuru Es tā sāpināju, ka Man tagad visu mūžu jācīnās par laimi, kura Man pat nepieder rokas stiepienā ??? Es laikam šodien pārstāšu pat domāt par Tevi, lai beigās nevajadzētu apjaust, ka Tev bija ne tikai vienalga, bet arī, ka Tu to nemaz nepamanīji un nezināji.
Es gribu ar Tevi aizbraukt uz ilgiem laikiem prom no šejienes un visu pasauli apgriezt kājām gaisā.
Es gribu mīlēt.