smejies vai raudi.
Paskatoties 2007./08. gada bildes no Elīnas dzimenes, paskatoties kāda Es esmu tur uzcirtusies, (tajā vakarā izskatījos labāk par jubilāri, ko viņa arī pati atzīst), neviļus rodās smaids uz lūpām un dzirkstele acīs. Es atceros to vakaru, Es atceros, kā Es ar Tevi strīdējos par to, ka Es neprecēšos līdz 30 un Tu Man apgalvoji pretējo, ka Man būs laimīga laulība un Tu vazāsies pa pasauli, bet, bet gadiem ejot, Tu esi aprecējies, viss mainījies, bet Es esmu, kur esmu. Tikko ieslēdzu T-pain albūmu, vnk skudriņas skrien, tās laikam ir labākās atmiņas Manā mūžā, Es jutos tik laimīga... aaaa... :):) šīs atmiņas vienmēr paliks ar Mani. Interesanti vai Tu kādreiz iedomājies par Mani? Tu Mani vēl atceries pirms gulētiešanas? Tu apjēdz cik Mēs bijām šizofrēniski-identiski? Līdz sīkumam, līdz kripatiņai... sapratāmies no puszilbes, sirds puksti vienā ritmā, nemainīgs pulss.

Tu esi Manas atmiņas, pieredze un viena no labākajām lietām, kas ar Mani bija notikusi. Esmu pateicīgam tam augstākajam spēkam, kurš Mūs saveda kopā, Mēs pat neiemīlējāmies, tas viss bija daudz, daudz lielākā līmenī, iespējams Es Tevi mīlēju, nevis vienkārši iemīlējos. Es ticu, kad Man būs 30 gadu, Tu - jā, Tu piezvanīsi pie Manām durvīm un tā vienkārši ar Savām zilajām acīm pateiksi Man - čau! :) Un Es vairs nedusmošos, Es vairs nedusmojos, viss ir aizmirsts - laiks dziedē, laiks izdziedēja. Es gribu atcerēties tikai labo un tikai labo Es atceros...

Es jūtos patiesi laimīga, nekas īpašs nav noticis, bet Es staigāju virs zemes, runāju muļķības, uzvedos kā garīgi atpalikusi, tas no Marijas - pielīp taču :D

kā teica Pugačova - "Лучше разочарование в любви, чем ее отсутствие."

ļaujiet Man vienkārši dzīvot, mīlēt, just. Man nevajag nereālo uzmanību, abpusēju piekrišanu, Man vienkārši ļaujiet uz Jums skatīties un baudīt mirkli, jo tas ir tas kā dēļ ir vispār vērts dzīvot!

Mīlu Es. Es mīlu... tiešām no sirds esmu laimīga :)