dienās, kad Es smaidu.
Kaut kāda laime, nē, tā nav laime, drīzāk miera sajūta. Ir pienācis Mans mīļākais gadalaiks - rudens, diez gan dīvaini, kāpēc Es nepiedzimu rudenī, katrā ziņā tik saistošus un pozitīvus mirkļus saistu tikai ar šo gadalaiku, nevis pavasari (mēnesi, kurā Es piedzimu).

Liriska atkāpe.
Mamma pasauca, lai paskatos, kā pareizi bija tie pīrāgi jātaisa, heh, mīlīgs otrdienas vakars, ļoti reti esam tuvas kulinārijas jautājumos.

Turpinu par gadalaiku. Saule vairs tik ļoti necepī, mašīnā ir iespējams atrasties arī ilgāk par piecām minūtēm un vispār Man ziemas šmotku ir vairāk, nekā vasaras :D
Pa vasaru iekrāju vairākas grāmatas, kuras ir OBLIGĀTI jāizlasa, kādas 10 būs, tagad zinot, ka Es esmu lielāks vienpatis, nekā sabiedrības klauns (kaut arī tā tiek uzskatīts visos pasākumos, kur ierodos), Man būs iespēja veltīt laiku šim lieliskam pasākumam. Nekad nedomāju, ka aizraušos ar lasīšanu, arī tagad lasot aizvien vairāk un vairāk, Man attīstās literārā valoda, bet lasu tāpat Es diez gan lēni - tas Mani nebiedē, tas tikai parāda to, ka Es tiešām cenšos iedziļināties ar visu galvu iekš lasāmvielas.

vakar satiku Marģeri. Tu vēljoprojām paliec Mans sapnis, ideālais tēls - kurš tika ielaists Manā karaļvalstī tikai caur vip sarakstu, lai arī kā Es to censtos noliegt.

Es esmu kaut kā augstāk par zemi Tevi satiekot, Es lidoju, Mani sirdpuksti paātrinās un sirds saraujās. Es zinu, ka vēljoprojām Es esmu samīlējusies un to neviens nezin... tas ir tā - interesanti.