Neko nesaprotu.
Diena sākās vnk superīgi. Sataisījos, uzkrāsojos, vienvārd sakot, izskatījos labi :) Ja pagāšceturtdien Man bija tā, ka Es īsti negribēju tikties un arī biju, pat kaut kur dziļi sirdī pārliecināta, ka nesatikšu, tad šodien Es zināju 100%, ka satikšu :D Un satiku arī, visnegaidītākā momentā :)
Sirds sāka sisties kā nenormāla, mēle mežģījās, sarku (nenormāli), labi, ka ārā bija karsts un Es biju silti saģērbusies, lai pateiktu, ka tas viss ir karstais laiks, bet Es pamanīju, ka viņš arī nosarka nedaudz.


aaaa. demet. tas viss ir tik valdzinoši. Es nepamanu, ko Es runāju, smejos nevietā, kad sarunas sākumā Man piezvanīja Raimonds, lai nosauktu viena klienta numuru, Man gandrīz irbulīts no rokām izkrita, Es nespēju neko sakarīgi pierakstīt. Nu laikam ir, laikam IR.
Vēlāk pajautāju tā klusām, vai viņš nav redzējis kkur Manu auskaru, kurš Man ir ļoti dārgs, gan materiālā, gan garīgā nozīmē, tad viņš teica, ka paskatīšoties tajā jakā, jo viņam liekās, ka kkas tur dūra sānos. Es tā, nu ok, ja, kas, tad būšu ļoti pateicīga, ja viņš būs pie Tevis.
Pēc kaut kāda laika zvans, nepazīstams numurs: "Jā, lūdzu" atbilde: "Nē, paldies" Es apjuku, bet, protams, sapratu, ka tas ir viņš un pēkšņi klusumu pārtrauc stāsts par to, kā, tad auskars izskatījās ? Es, tā, aaa čau, nepazinu Tevi :D, Man šajā telefonā nav Tava numura (Es jau neskaidrošu, kā Es strādāju ar telefoniem un, ka Manā telefonplaukstdatorā ir abi viņa numuri) :D un dzirdu aizvainošu atbildi: "āā, nu labi", Man liekās, ka viņš tiešām apvainojās, bet parādā nepalika. Uz maniem skaidrojumiem par to kāds ir Mans nozaudētais auskars viņš atbild - nē, Man te citādāks, ne ar trīs akmentiņiem, ar divpadsmit, Es zolīdi pasmējos, pateicu, ka pameklē vēl, gan jau vēl kko atradīsi un atvadījos.
Kaut arī viņš nav gejs, bet tā baigi dīvaini, ka pamanīja Manus košos mokasīnus (viņš pamana katru Manu spilgto apģērba sastāvdaļu), tad atrada auskaru ar divpadsmit akmeņiem (tie reāli ir meli, lai Mani pakaitinātu). Viss ir tā interesanti, bet neko nesaprotu. Laikam jau viņam tās meitenes interesē ne vairāk kā uz vakaru, bet atkal tā dīvaini, čalim 25 gadu, dauzās pa ballītēm, ģimeni negrib, kaut gan brāļa sīko auklē ar prieku. Vai varbūt vienkārši ir tā kā tajā filmā "He`s just not into you.", labi Es gaidu, Man nav kur skriet, lai viss rit Savu gaitu, ar nelielu Manu palīdzību :D