Es jūtu, ka esmu savādāka.
Vakar bija randiņš ar diez gan normāla izskata un rakstura puisi, bet... nu nezibsnī un nelido tauriņi vēderā, nu nav nekā pat tuvu tam.. Un no mašīnas gribējās izkāpt ātrāk, nekā vajadzētu, bet ar viņu bija it kā viss kārtībā. Tiešām jauks puisis. Brīžiem kautrīgs, dažreiz pārāk neizlēmīgs un noslēgts, bet principā OK.
Mamma prasīja: "Vai, tad Tev Sergejs pirmajā tikšanās reizē iepatikās tā, ka līdz nāve Mūs šķirs?" Es nedaudz aizdomājos... nu, jā. Tiešām nebija tā, ka Man viņš neprātīgi patiktu, bet jau pirmajā sarunas minūtē Mēs nespējām klusēt, jo bijām pārāk līdzīgi/vienādi domājoši un gribējās visu tik stāstīt, smelt un runāt...

Man brīžiem tiešām liekās, ka laime klauvēsies ap 30 un viņa izskatīsies tāpat, kā saldajos 18 - kalsna, gara un ar zilām acīm..