Arhibīskaps J. Vanags

Vienotībā mazās lietas top stipras

Kad rakstu šīs rindas, Ukrainas ļaudis ir izturējuši Krievijas iebrukuma pirmo diennakti. Erceņģeli Mihaēl, kas nogāzi sātanu no debesīm – cīnies par Ukrainu kopā ar saviem debesu pulkiem! Latviju NATO ietvaros sargā īpaša solidaritāte ar citām valstīm, bet tas nenozīmē, ka mierīgi stāvam maliņā. Mūs mēģina maldināt, kārdināt, biedēt un šķelt. Mūs piemeklēs kara un sankciju sekas. Dzīve būs grūtāka, trūcīgāka un bīstmāka. Mēs to nevaram novērst vai pagriezt atpakaļ, bet varam sagatavoties. Paredzot lielās bēdas, Kungs Jēzus saka – izslienieties un paceliet galvas, jo jūsu pestīšana ir tuvu. Nevis sūkstīties par mums tikko nolaupīto pasauli, bet klausīties Kristus balsī un apņemties – es pacelšu galvu un iztaisnošu plecus, lai kopā ar tevi, Kungs, visu izturētu kā nesalauzts, tev līdzīgs cilvēks! Ieslēgsim sirdī apustuļa Pāvila vārdus: “Es visu spēju viņā, kas man dod spēku. Un tomēr jūs darāt labi, būdami līdzdalīgi manās ciešanās.” (Fil. 4:13)

Trešdiena ir Pelnu diena. Sākas lielais 40 dienu gavēnis, kura laikā vingrināmies dzīvot lūgšanā, vienkāršībā un atturībā, atrodot gandarījumu gara uzvarās pār miesas vēlmēm un vajadzībām. Gavēnī mēs vērojam Jēzu un modinām sevī ilgas, lai mūsu dzīve vairāk līdzinātos viņējai. Tas vienmēr palīdz iekšējai izaugsmei, bet šajos īpašajos apstākļos sagatavos priekšā stāvošajam laikam, kurš visticamāk atņems to, no kā gavējot lapbrātīgi atturamies, un vēl vairāk. Dažām lietām mums jāpievēršas īpaši nopietni un dedzīgi.