(no subject)

« previous entry | next entry »
Feb. 8th, 2023 | 12:59 pm

pēdējā laika galvenais novērojums - ko instagramā neviens neraksta un arī terapeits īsti nebija skaidrojis, bet nezin kāpēc man bija svarīgi šo saprast un ieraudzīt:

ka dziedināšana ir divi atsevišķi posmi - viens ir pati trauma un tās radītais šoks ķermeņa sistēmās, kas manifestējas kā emergency stāvoklis, iekšējš karš (un piem ADHD un citas lietas, tostarp hroniskas slimības ir tā izpausmes)

- un tad ir otra daļa - ko medicīnā sauc par "developmental deficit" - "es" daļa, kas nav varējus attīstīties šajos kara apstākļos. tur vairs nav runa par pāridarījumu vai piedošanu vai atlaišanu vai tml. tas ir kaut kas, kas paliek arī pēc tam, kad "kaķītis vairs netur ļaunu prātu" (tostarp šūnu līmenī). un attīstības deficīta kompensēšana ir darbs, atbildība un ceļš. vnk ir tāds paradokss, ka, pirms iziets pirmais posms, nav iespējams uzņemties vispār nekādu atbildību vai iet ceļu. atrašanās izdzīvošanas stāvoklī ir beyond "atbildība", "laiks" un citi pieagušo pasaules koncepti.

es neesmu gatava runāt konkrētāk, bet varbūt kādreiz.

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {6}

cits laiks

(no subject)

from: [info]siltavieta
date: Feb. 8th, 2023 - 02:40 pm
Link

šis ir par bērnību?

Reply | Thread

cits laiks

(no subject)

from: [info]siltavieta
date: Feb. 8th, 2023 - 02:40 pm
Link

tā ka par agrīno attīstību?

Reply | Parent | Thread

atmiņas par domām

(no subject)

from: [info]teja
date: Feb. 8th, 2023 - 03:39 pm
Link

traumas, pēc kurām var izveidoties PTSD ir vai nu no bērnības, vai kara, vai medicīniska negadījuma, bet tās citas man nav bijušas, saprotu tikai kaut ko par bērnību. developmental deficit noteikti ir par bērnību.

Reply | Parent | Thread

cits laiks

(no subject)

from: [info]siltavieta
date: Feb. 8th, 2023 - 08:16 pm
Link

ļoti interesanti

Reply | Parent

(no subject)

from: anonymous
date: Feb. 8th, 2023 - 04:48 pm
Link

Mani mierina doma, ka ķermenim patīk vingrinājumi. Jo biežāk ko atkārto, jo automātiskāk tas nosēžas ķermeņa reakcijās. Neatkarīgi no vecuma, kurā vingrinies. Pieaugušā vecumā tas varbūt notiek lēnāk un čakarīgāk, bet vienalga notiek, kamēr vien vingrinies. Attiecīgi pat kaut kāda radušamies deficīta apstākļos cilvēks, ja viņam pietiek attiecīgo resursu, varētu gana ilgstoša atkārtojuma rezultātā šo deficītu tomēr labot. Piemēram, ja nav bērnībā redzētas kvalitatīvas attiecības vecāku starpā, ķermenis (apziņa? man viņi reizēm jūk kopā) to tāpat varētu mācīties, pieaugušā vecumā gana daudz skatoties uz veselīgiem pāriem, nevis fokusējoties uz tiem, kas liekas pazīstami, jo atgādina vecākus. Varbūt es kļūdos, bet tāda ir mana ticība, jo ja es tam neticēšu, man nebūs cerības. Nav viegli atzīt, ka 30+ gados vienalga nāksies vingrināties, bet vienlaikus tā ir atbrīvojoša apziņa (lai arī, iespējams, naiva).

Reply | Thread

Santa

(no subject)

from: [info]santa_be
date: Feb. 8th, 2023 - 06:26 pm
Link

šis. jā, ceru un darbojos uz to pašu

Reply | Parent