(no subject)
Feb. 8th, 2023 | 04:48 pm
From:: anonymous
Mani mierina doma, ka ķermenim patīk vingrinājumi. Jo biežāk ko atkārto, jo automātiskāk tas nosēžas ķermeņa reakcijās. Neatkarīgi no vecuma, kurā vingrinies. Pieaugušā vecumā tas varbūt notiek lēnāk un čakarīgāk, bet vienalga notiek, kamēr vien vingrinies. Attiecīgi pat kaut kāda radušamies deficīta apstākļos cilvēks, ja viņam pietiek attiecīgo resursu, varētu gana ilgstoša atkārtojuma rezultātā šo deficītu tomēr labot. Piemēram, ja nav bērnībā redzētas kvalitatīvas attiecības vecāku starpā, ķermenis (apziņa? man viņi reizēm jūk kopā) to tāpat varētu mācīties, pieaugušā vecumā gana daudz skatoties uz veselīgiem pāriem, nevis fokusējoties uz tiem, kas liekas pazīstami, jo atgādina vecākus. Varbūt es kļūdos, bet tāda ir mana ticība, jo ja es tam neticēšu, man nebūs cerības. Nav viegli atzīt, ka 30+ gados vienalga nāksies vingrināties, bet vienlaikus tā ir atbrīvojoša apziņa (lai arī, iespējams, naiva).