A mind-made-body -

dažas zinātnes lietas kaut kā nav iegājušās saviesīgās sarunās, piemēram, līdz ar dažiem neirozinātnes pētījumiem un sistēmteorijām jau 80-ajos kļuva skaidrs, ka cilvēki domā ar visu ķermeni, nevis tikai ar galvu (kognitīvo funkciju). ka atsevišķas domāšanas sistēmas ir gremošana, sirds, un principā arī katra šūna, un tās visas glabā atmiņas, turklāt ne tikai savējās, bet gan vairākās paaudzēs (varētu teikt, ka zinātne ir diezgan stipri pietuvojusies šamanismam, un dažās plūstošākās nozarēs, kā mākslas un psiho-terapijas šīs atziņas jau tiek pielietotas), līdzīgi arī mans ķermenis glabā atmiņas par karu, līdzīgi ka zāles stiebri pļavā ir ne tikai atsevišķi stiebri, bet gan arī "zāle", un vienlaikus arī - augsnes vēsture, vai arī varbūt vairāk vietā būtu salīdzinājums ar koku, jo tie savās šūnās glabā atmiņas par 1949. gada pavasari daudz labāk nekā es. un micēlijs, kas savieno kokus ir redzams ar mikroskopu, kamēr micēlijs, kas mani savieno ar Mariupoles pagrabiem, ir ne tikai nesaskatāms, bet arī apšaubāms - apšaubītāji ir tie, kas pārmet līdzvērtīgu nesāpēšanu līdzi Sīrijai utt., un kas ir šīs ārprātīgās bailes, kas pašlaik nāk ārā, jo ir skaidrs, ka tā īsti nav "bezpalīdzība", "nezināšana ko darīt", "dusmas par netaisnību", "naids pret krieviem" (lai dievs nogrāpstās), tā ir drīzāk bezpalīdzība sava ķermeņa priekšā, ko pavada prāta konvulsīva raustīšanās - nē, man nepaliek labāk no tā, ka ziedoju desmito+ tiesu no savas algas vai eju tulkot uz bēgļu centriem, mana darbabiedrene pieņēmusi ukraiņu tīneidžeri, es īsti neesmu droša, ka tas man būtu labākais variants, vai man paliek labāk no tā, ka Beļģija ir izspērusi visus krievu diplomātus, ko darīt - neko nedarīt, tu tiec aicināta grimt. tu tiec aicināta depresijā. jo ātrāk tu atnāksi, jo labāk, jo mēs tevi gaidām (kādi mēs? to es, cerams, šodien uzzināšu)

vēl viena ne pārāk plaši zināma lieta ir, ka spoguļneironi rada tūlītēju mēs-telpu. spoguļneirons ir pieskāriena priekštecis (V.Gallese), vēl pirms domāšanas un izvēles, jau ienākuši telpā, mēs esam sakrituši čupā, visi mūsos kustās un mēs kustamies viņos. process, kam pateicoties mēs nošķiram sevi un citus, kur rodas visādas pretenzijas un racial bias saucas "linguistic negation", un tas notiek daudz apzinātākās prāta daļās, šis process ir izvēle, apzināta vai neapzināta, tas ir daļa no kognitīvās funkcijas. un to var pagriezt atpakaļ apmānot prātu, tas ir pierādīts ar visādām 4D simulācijām, kur tu skaties spogulī, bet tur tev pretī - melnas sievietes seja, vai vienkārši pastaigā pa pļavu aborigēna avatārā. tā kā varat iet dirst ar teorijām, ka agresija ir dabiska vai cīņa par dominēšanu ir dabiska vai ka iekšējais karš ir dabisks. tas viss rodas lineārajā prātā. vēl pirms tā, mūsu patiesajā fiziskajā būtībā, šūnu līmenī, mēs visi esam viens, un mūsdienās nav jāsasniedz apgaismība, lai to ieraudzītu. lūk visas šīs sievišķās, intuitīvās, pieskaršanās un plūšanas gudrības, kopība ar dabu utt., be aware, vismazākā smīkņāšana par tām ir vienkārši strukturāla mizogīnija, tā ir kara propaganda, un es esmu šeit, lai pret to iestātos. atgriešanās pie dabas ir visupirms atgriešanās pie dabas sevī.