(no subject)

« previous entry | next entry »
Mar. 29th, 2022 | 05:02 pm

dažas zinātnes lietas kaut kā nav iegājušās saviesīgās sarunās, piemēram, līdz ar dažiem neirozinātnes pētījumiem un sistēmteorijām jau 80-ajos kļuva skaidrs, ka cilvēki domā ar visu ķermeni, nevis tikai ar galvu (kognitīvo funkciju). ka atsevišķas domāšanas sistēmas ir gremošana, sirds, un principā arī katra šūna, un tās visas glabā atmiņas, turklāt ne tikai savējās, bet gan vairākās paaudzēs (varētu teikt, ka zinātne ir diezgan stipri pietuvojusies šamanismam, un dažās plūstošākās nozarēs, kā mākslas un psiho-terapijas šīs atziņas jau tiek pielietotas), līdzīgi arī mans ķermenis glabā atmiņas par karu, līdzīgi ka zāles stiebri pļavā ir ne tikai atsevišķi stiebri, bet gan arī "zāle", un vienlaikus arī - augsnes vēsture, vai arī varbūt vairāk vietā būtu salīdzinājums ar koku, jo tie savās šūnās glabā atmiņas par 1949. gada pavasari daudz labāk nekā es. un micēlijs, kas savieno kokus ir redzams ar mikroskopu, kamēr micēlijs, kas mani savieno ar Mariupoles pagrabiem, ir ne tikai nesaskatāms, bet arī apšaubāms - apšaubītāji ir tie, kas pārmet līdzvērtīgu nesāpēšanu līdzi Sīrijai utt., un kas ir šīs ārprātīgās bailes, kas pašlaik nāk ārā, jo ir skaidrs, ka tā īsti nav "bezpalīdzība", "nezināšana ko darīt", "dusmas par netaisnību", "naids pret krieviem" (lai dievs nogrāpstās), tā ir drīzāk bezpalīdzība sava ķermeņa priekšā, ko pavada prāta konvulsīva raustīšanās - nē, man nepaliek labāk no tā, ka ziedoju desmito+ tiesu no savas algas vai eju tulkot uz bēgļu centriem, mana darbabiedrene pieņēmusi ukraiņu tīneidžeri, es īsti neesmu droša, ka tas man būtu labākais variants, vai man paliek labāk no tā, ka Beļģija ir izspērusi visus krievu diplomātus, ko darīt - neko nedarīt, tu tiec aicināta grimt. tu tiec aicināta depresijā. jo ātrāk tu atnāksi, jo labāk, jo mēs tevi gaidām (kādi mēs? to es, cerams, šodien uzzināšu)

vēl viena ne pārāk plaši zināma lieta ir, ka spoguļneironi rada tūlītēju mēs-telpu. spoguļneirons ir pieskāriena priekštecis (V.Gallese), vēl pirms domāšanas un izvēles, jau ienākuši telpā, mēs esam sakrituši čupā, visi mūsos kustās un mēs kustamies viņos. process, kam pateicoties mēs nošķiram sevi un citus, kur rodas visādas pretenzijas un racial bias saucas "linguistic negation", un tas notiek daudz apzinātākās prāta daļās, šis process ir izvēle, apzināta vai neapzināta, tas ir daļa no kognitīvās funkcijas. un to var pagriezt atpakaļ apmānot prātu, tas ir pierādīts ar visādām 4D simulācijām, kur tu skaties spogulī, bet tur tev pretī - melnas sievietes seja, vai vienkārši pastaigā pa pļavu aborigēna avatārā. tā kā varat iet dirst ar teorijām, ka agresija ir dabiska vai cīņa par dominēšanu ir dabiska vai ka iekšējais karš ir dabisks. tas viss rodas lineārajā prātā. vēl pirms tā, mūsu patiesajā fiziskajā būtībā, šūnu līmenī, mēs visi esam viens, un mūsdienās nav jāsasniedz apgaismība, lai to ieraudzītu. lūk visas šīs sievišķās, intuitīvās, pieskaršanās un plūšanas gudrības, kopība ar dabu utt., be aware, vismazākā smīkņāšana par tām ir vienkārši strukturāla mizogīnija, tā ir kara propaganda, un es esmu šeit, lai pret to iestātos. atgriešanās pie dabas ir visupirms atgriešanās pie dabas sevī.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {7}

302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(no subject)

from: [info]mindbound
date: Mar. 29th, 2022 - 07:45 pm
Link

Vispirms jau spēcīgi smīkņāju par jebkādām tēzēm par "atgriešanos pie dabas". Gaumes lieta, protams, vīģes lapu zobos kājstarpē un uz priekšu, bet proaktīvie dabasmīļi, anarhoprimitīvisti un citi mazie meža dīvainīši, kuri no elektriski apgaismotām istabām internetā dalās ar aicinājumiem atgriezties pie dabas, gluži neviļus izraisa smīnu. Protams, konkrēto gadījumu var saprast: pie tādiem uzskatiem, kā "agresija nav dabiska" neskartā daba varbūt arī var likties kā vieta, kur gribēt kaut kādā veidā "atgriezties".

Kas attiecas uz neirozinātnes pētījumiem, tad dažas piezīmes publiskam ierakstam no manas kā nosacīti speciālista (tiesa gan, no computational neuroscience, bet šim līmenim pilnīgi pietiks) puses. Jā, sirdij un gremošanas sistēmai ir savi nervu sistēmas subtīkli un gangliji, bet tos regulē ANS fiksēto paternu ģeneratori smadzeņu stumbrā un muguras smadzeņu augšdaļā, kur pienesuma kognitīvajai funkcijai ir ļoti maz, lai neteiktu necik. Kas attiecas uz šūnu atmiņu, tad tāda eksistē imūnsistēmas un epiģenētisko izmaiņu līmenī, bet baidos, ka šobrīd nav sistemātiskas evidences par to, ka citas šūnas (atskaitot neironus) veidotu atmiņas vārda neirozinātnes nozīmē.

Reply | Thread


bodyshop

(no subject)

from: [info]bodyshop
date: Mar. 30th, 2022 - 01:07 pm
Link

esmu pamanījusi, ka šis smīns ir jo spēcīgāks jo cilvēks ir mazākā kontaktā ar savu ķermeni (citām domāšanas daļām, kas nav kognitīvā funkcija) un citu ķermeņiem, varbūt šo neapsīkumošu.
hipijiem/garīgajai kopienai var daudz piesieties, jo tas bieži ir intelektuāli, politiski un estētiski apšaubāmi, es par viņiem noteikti neaģitēju, bet diemžēl "pieaugušo" struktūrās, kurām nevar piesieties intelektuāli utt., piedāvā ļoti maz veidu un vietu, kur par sevi rūpēties. varētu pat argumentēt, ka notiek kaut kāda ķermeņa nolaupīšana. kā man nesen teica viena post-PhD pētniece - "we study for years and we write papers and present them to each other in conferences but it does not necessarily make the pain go away"

vienalga kādā nozīmē eksistē šūnu atmiņa, ir pilnīgi skaidrs, ka tā eksistē, un ievērojami pārsniedz mūsu vēsturisko atmiņu. ja zinātne pagaidām nodala ģenētiku un neirozinātni, jo tas palīdz lietas aprakstīt, sadalīt un pētī, tad fine, so be it, bet gaidām kvantu lēcienu (nesistemātiska evidence, un ne tikai uzvedības novērojumos balstīta) par traumu ietekmi uz ģenētiku un "paaudžu traumām" eksistē pilnīgi noteikti)

Reply | Parent | Thread


302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(no subject)

from: [info]mindbound
date: Mar. 30th, 2022 - 01:18 pm
Link

Jā, epiģenētiskie marķieri var saglabāties no vienas paaudzes nākamajā (ko ar zināmu piespiešanos var saukt par "šūnu atmiņu"), bet tas ir līmenī "ja vecvecāki un vecāki dzīvoja konstantā badā, tad adekvātas pārtikas pieejamības apstākļos dzimušiem pēdējo bērniem var būt novērojamas izmaiņas organismā, kas ir raksturīgas bada apstākļiem", nevis "maniem bērniem būs ģenētiskās atmiņas par to, ko pats mācījos skolā".

Pašreizējo zināšanu robežās var droši apgalvot, ka atmiņas vārda neirozinātnes nozīmē (epizodiskās, procedurālās, vienalga) netiek nodotas pēcnācējiem (nodemonstrējiet un aprakstiet pretējo un uzsauciet man tēju no saviem nobeļiem medicīnā un ne tikai).

Reply | Parent | Thread


bodyshop

(no subject)

from: [info]bodyshop
date: Mar. 30th, 2022 - 02:31 pm
Link

bet kas tad ir tā informācija, kas saglabājas vairākus tūkstošus gadu - par rasi, dzīvesvietu, senču asiņu sajaukimiem utt.?

Reply | Parent | Thread


302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(no subject)

from: [info]mindbound
date: Mar. 30th, 2022 - 02:34 pm
Link

Rase un "asiņu sajaukumi" ir ģenētika, dzīvesvieta ilgtermiņā (ļoti ilgtermiņā) to arī ietekmē evolucionārā ceļā.

Reply | Parent | Thread


bodyshop

(no subject)

from: [info]bodyshop
date: Mar. 30th, 2022 - 03:08 pm
Link

nu manā izpratnē arī šīs ir atmiņas, jo es nejūtu, ka būtu palīdzīgi vilkt stingru līniju starp informāciju kognitīvajā vs šūnu līmenī

Reply | Parent | Thread


ctulhu

(no subject)

from: [info]ctulhu
date: Aug. 15th, 2022 - 05:42 pm
Link

Dažādi mehānismi, dažāda funkcionālā nozīme, pretējā gadījumā mēs nonākam pie jēdzienu staipīšans no sērijas ``jebkas kas kaut ko ietekmē un atstāj sekas ir atmiņa``, tādā nozīmē vielu ķīmiskās īpašības ir to atmiņa, bet nev jēgas to tā saukt, tas rada bardaku un ir laba barotne visādiem mistiķiem.

Reply | Parent