lietots lietotājs lieto lieliski
|
|||||||||||
| ||||||
| Nozodz sava mirušā drauga zārku, piesien to cita drauga tēva mazajai sarkanajai vaboļmašīnītei uz jumta, paņem draugu un bēdz. Pakaļ pa Bristoles ielām tev dzīsies katafalks ar tēvu un apbedīšanas biroja darbinieku. Bet tam visam fonā būtu jāskan Britnijas dziesmai "Ups, es to izdarīju atkal..". | ||||||
| comments: 2 comments or Leave a comment |
| ||||||
| Vīrietis vai sieviete, dabas kļūda vai cilvēku arprāts: es vēlos redzēt! | ||||||
| comments: 3 comments or Leave a comment |
| ||||||
| Dažreiz esmu izmisumā par savu emocionalo angažētību ar "...". Nespēju nomierināties. Šovakar dzeršu miega zāles, lai iemigtu - esmu iekarsis savās domās, bet tām nav produktīva tekstuāla risinājuma. Esmu kļuvis banāls un sekls. Neziņā kā izmantot. Neziņā ka formulēt, kā izklāstīt - nojausmās un vēlmē, bet nespējā. Man ir griba un cerība, ka tāds neemu bijis visu laiku - nespējīgs, un ka tas ir vienīgi īslaicīgi un pārejoši. Jāsaņemas. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||
безпокоиниё ночи | ||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
Datums: 14.01.2002. - 10:09:31 Nodaļa: Masu mediji Pievērsiet uzmanību daiļrunīgam paradoksam – normas, ko diktē sabiedrība, spēj pilnībā apmierināt tikai nelielu daļu šīs sabiedrības. Taču no sākuma – viens teikums homoseksuālistu aizstāvībai. Šis teikums izskatās šādi: spāņu kinorežisors Pedro Almodovars, dāņu pasaku rakstnieks Hanss Kristiāns Andersens, franču dzejnieks Gijoms Apolinērs, franču rakstnieks Luiss Aragons, grieķu filozofs Aristotelis, britu dzejnieks V.H.Odins, katoļu priesteris un svētais Aurēlijs Augustīns, britu filozofs un politiķis sers Frensiss Bēkons, viņa vārdabrālis īru gleznotājs Frensiss Bēkons, amerikāņu dziedātāja Džoanna Baeza, amerikāņu rakstnieks Džeimss Boldvins, franču filozofs, rakstnieks un kritiķis Rolands Barts, franču dzejnieks Šarls Bodlērs, vācu komponists Ludvigs van Bēthovens, franču aktrise Sāra Bernāra, amerikāņu komponists un diriģents Leonards Bernšteins, britu dzejnieks un gleznotājs Viljams Bleiks, britu aktieris Dirks Bogards, itāļu mākslinieks Sandro Botičelli, britu komponists Bendžamins Britens, britu dzejnieks Džordžs Gordons Bairons, amerikāņu komponists un muzikologs Džons Keidžs, amerikāņu rakstnieks Trumens Kapote, itāļu mākslinieks Mikelandželo di Karavadžo, skotu rakstnieks Tomass Kārlails, itāļu tēlnieks un rakstnieks Benvenuto Čellīni, franču rakstnieks un mākslinieks Žans Kokto, franču komponists Klods Debisī, franču mākslinieks Ežens Delakruā, krievu baleta impresārijs Sergejs Djagiļevs, amerikāņu dzejniece Emilija Dikinsone, vācu aktrise Marlēna Dītriha, franču modes mākslinieks Kristiāns Diors, vācu mākslinieks Albrehts Dīrers, krievu kinorežisors Sergejs Eizenšteins, amerikāņu rakstnieks Ralfs Valdo Emersons, vācu kinorežisors Rainers Verners Fasbinders, franču filozofs Mišels Fuko, franču rakstnieks Žans Ženē, amerikāņu komponists Džordžs Geršvins, franču rakstnieks Andrē Žids, amerikāņu dzejnieks Alens Ginsbergs, norvēģu komponists Edvards Grīgs, amerikāņu dziedātāja Bilija Holideja, romiešu dzejnieks Horācijs, krievu pianists Vladimirs Horovics, vācu zinātnieks Aleksandrs fon Humbolts, amerikāņu dziedātāja Dženisa Džoplina, amerikāņu rakstnieks Džeks Keruaks, itāļu mākslinieks Mikelandželo Buanaroti, vācu rakstnieki Klauss Manns un Tomass Manns, amerikāņu fotogrāfs Roberts Mepltorps, franču rakstnieks Fransuā Moriaks, amerikāņu antropoloģe Margareta Mida, amerikāņu rakstnieks Hermans Melvils, franču politiķis Mirabo, japāņu rakstnieks Jukio Mišima, franču rakstnieks Mišels de Montēņs, austriešu rakstnieks Roberts Mūzils, krievu komponists Modests Musorgskis, amerikāņu sportiste Martina Navratilova, britu zinātnieks sers Izaks Ņūtons, itāļu kinorežisors Pjērs Paolo Pazolīni, grieķu filozofs Platons, franču rakstnieks Marsels Prusts, krievu ceļotājs Nikolajs Preževaļskis, franču komponists Moriss Ravēls, krievu pianists Svjatoslavs Rihters, austriešu dzejnieks Rainers Marija Rilke, franču dzejnieks Arturs Rembo, franču mākslinieks Ogists Rodēns, britu dzejnieks Persijs Šellijs, amerikāņu rakstniece Ģertrūde Šteina, krievu komponists Pēteris Čaikovskis, vācu komponists Georgs Filips Tēlemans, franču dzejnieks Pols Verlēns, franču rakstnieks Žils Verns, amerikāņu mākslinieks Endijs Vorhols, īru rakstnieks Oskars Vailds, austriešu filozofs Ludvigs Vitgenšteins, itāļu kinorežisors Franko Dzefirelli un daudzi citi. Un viens jautājums Jānim Pujatam – vai viņš personīgi būtu gatavs izpildīt paša citēto Vecās Derības prasību un nogalināt šos cilvēkus? Nevis ļaut to izdarīt Būhenvaldes koncentrācijas nometnes bendēm, bet pats savām rokām? Un nogalināt nevis ar injekciju vai elektrību, bet kaut kā diezgan asiņaini, kā to, droši vien, darīja senie Tuvo Austrumu iedzīvotāji? Vai viņš būtu gatavs sadedzināt šo cilvēku grāmatas, filmas, gleznas un notis? Iedomāties mūsdienu pasauli tādu, it kā šo cilvēku nekad nebūtu bijis? Es nevaru, tāpēc uzskatu, ka man nav tiesību viņiem pārmest neko no tā, ko viņi ir darījuši, domājuši vai jutuši. Iespējams, ka liela daļa no viņiem būtu nodzīvojuši laimīgāku mūžu, ja nebūtu homoseksuāli. Taču tikpat labi mēs varam teikt, ka viņi būtu laimīgāki, ja būtu bagātāki, veselāki, mīlētāki. Vai, piemēram, ja nespētu just sāpes. Tajā pašā laikā es varu iedomāties cilvēkus, kas teiks, ka viņiem tāds Pazolīni ir pie pakaļas. Un ir droši vien kompānijas, kurās par vārdiem Debisī un Fuko var dabūt pa purnu. Taču ar viņiem es nemaz nevēlos diskutēt. Ilmārs Šlāpins,
| ||||||
| comments: 1 comment or Leave a comment |
| ||||||
| "Le néant existe, nous vivons tous avec lui, chaque jour qui passe transporte avec lui nos vies sombres enfumées et enfermées dans des pensées contenues dans les cages dorées du matérialisme ; oui, c'est bien celà le néant, il ne nous demande rien d'autre que d'être le rien d'un rien, et ce rien existe comme le néant, car l'un découle de l'autre." Sartre, J.P. (1943). L'Etre et le Néant. Paris, Gallimard. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| "Neprātīgais cilvēks. — Vai jūs neko neesat dzirdējuši par to neprātīgo cilvēku, kurš gaišā dienas laikā, iededzis lukturi, skraidīja pa tirgu un vienā laidā kliedza: „Es meklēju Dievu! Es meklēju Dievu!" Tā kā tur bija salasījušies daudzi neticīgie, tas izraisīja lielus smieklus. „Vai tad viņš ir pazudis?" jautāja viens. „Vai viņš nav apmaldījies kā bērns?" teica cits. „Varbūt viņš ir paslēpies? Vai arī viņš baidās no mums? Vai arī devies uz galeru? Aizbraucis jūrā?" Tā viņi klaigāja un smējās cits caur citu. Neprātīgais cilvēks ielauzās pašā pūļa vidū un caururba viņus ar skatienu. „Kur palicis Dievs?" kliedza viņš. „Tūlīt es jums to pateikšu! Mēs esam viņu nogalinājuši — jūs un es! Mēs visi esam viņa slepkavas! Bet kā mēs to izdarījām? Kā gan iespējām izdzert jūras dziļumu? Kas deva mums lupatu, lai noslaucītu visu horizontu? Ko tādu darījām, ka atdalījām Zemi no Saules? Kur tagad tā virzās? Kurp virzāmies mēs? Prom no visām saulēm? Varbūt mēs nepārtraukti krītam? Turklāt atpakaļ, sānis, uz priekšu, uz visām pusēm? Vai gan vēl pastāv kāda augša un apakša? Varbūt mēs maldāmies kā caur nebeidzamu Neko? Vai neuzpūš vēsma no tukšuma? Vai nav kļuvis aukstāks? Vai gan ik mirkli neiestājas nakts un vēl vairāk nakts? Vai nevajag gaišā dienas laikā iedegt lukturus? Vai mēs nesadzirdam troksni, ko rada kaprači, aprokot Dievu? Vai mūsu nāsis nejūt trūdošā Dieva smaku? — arī dievi trūd! Dievs ir miris! Dievs paliks miris! Un mēs esam viņu nogalinājuši! Kāds mums var būt mierinājums — visu slepkavu slepkavām? Svētākais un varenākais, kas vien pasaulei līdz šim piederējis, ir noasiņojis zem mūsu naža asmens — kas nomazgās no mums šīs asinis? Ar kādu ūdeni mēs sevi noskalosim? Kādus grēku izpirkšanas svētkus, kādas svētās spēles mums vajadzētu izgudrot? Vai šā nodarījuma lielums nav par lielu priekš mums? Vai mums pašiem nav jākļūst par dieviem, lai kļūtu viņu cienīgiem? Nekad vēl nav noticis tik liels nodarījums, un, kas vien jelkad pēc mums būs dzimis, šā nodarījuma dēļ būs piederīgs kādai augstākai vēsturei nekā jebkura vēsture līdz šim!" Te neprātīgais cilvēks apklusa un no jauna uzlūkoja savus klausītājus: arī tie klusēja un neuzticīgi raudzījās viņā. Visbeidzot viņš nometa savu laternu zemē tā, ka tā sašķīda gabalos un nodzisa. „Es nāku par agru," viņš tad teica, „vēl nav pienācis mans laiks. Briesmīgais notikums pagaidām vēl ir ceļā un klejo, tas vēl nav nācis cilvēkiem ausīs. Zibenim un pērkonam ir vajadzīgs laiks, zvaigžņu gaismai vajadzīgs laiks, arī darbiem vajadzīgs laiks, lai pēc tam, kad paveikti, tie kļūtu redzami un dzirdami. Šis nodarījums no ļaudīm pagaidām vēl ir tālāks par vistālāko zvaigžņu gaismu — un tomēr viņi to ir izdarījuši!" Vēl stāsta, ka neprātīgais cilvēks tajā pašā dienā ielauzies dažādās baznīcās un tur uzsacis savu Requiem aeternam deo. Izvests ārā un jautāts , viņš katrreiz atbildējis vieniem un tiem pašiem vārdiem: "Kas gan tagad visas šīs baznīcas, ja ne Dieva atdusas vietas un kapi?"" | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||||
| Aiz loga līst rīta krēslas izmisums. | ||||||||
| comments: 1 comment or Leave a comment |
| ||||||||||
| Atvados. Izeju pa durvīm. Nokāpju pa kāpnēm. Atveru ārdurvis. Izeju uz ielas. Nospiežu 'skanēt' uz sava mūžīgā pavadoņa ar austiņām. Tur atskan "... got to be a joker he just do what he please...", kaut kad iepriekš apturētais un piemirstais, skaņdarbs fragments Joe izpildījumā. Mūzika nejauši pieskaņojusies kopējai noskaņai - lietus mazliet smilina, tušas un klusas ielas ar naksnīgiem cilvēku bariem Āgenskala tirgus rajonā. Virzos pa ietves malu un turpinu škērsot ielu. Mūzika ir radījusi patīkamu pārliecību, ka atceļš no (Jums manuprātnav jāzin no kurienes) uz (īsti nav Jūsu daļa kurp, bet laikam mēdztadas vietas šad tad dēvēt par māju, mājām, dzīves vai mitināšanās vietu) ... Kurustojumā no blakus ielas izgriežas taksometrs, kas manāmi mani tomēr nenotriec un aizjoņo tālāk. Ausīs bļauj Joe: "... hold you in his armchair you can feel his disease...". Noskaņa neaprakstāma, simboliska. Iekāpu peļķē. Joe uz stūra nebija. | ||||||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Experience that existencialy. This is just an example: See it | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Nu, ko? Pēdējās 60 stundas bijušas pārsātintas. Laiks nopeldēt dzelmē un noklust. Aktīvai dzīvei jāpievieno apcerīgās dzīves veselīgais mierīgums. Pie tam, mani gaida nelasītu gramatu kaudzes, neizdomatu domu pavedieni un meizbaudīts miers. Viss uztraukums par citiem ir aizslīdējis nebūtībā, vienmēr izturos pret cilvēkiem taisnīgi savās domās, lai gan rīcība, kas pieder pie vita activa, biezi vien to nepauž. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| The greatest thing you'll ever learn is just to love and
be loved in return. - Christian
| ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Vakara raksturīgakā iezīme ir vēlme darīt kaut ko. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||||
| Something makes me hate everything. That I like about life (?) - never try to explain anything, rather things or incidents. Everything ever end badly. Don't you wish to go back when you hadn't lost anything? Is anything in the future apart from more shits to happen? Words change nothing. Incidents are unpredictable. Don't say to me: "Vous irez loin, mon fils!" Fillings to pack my backpack and go... if I one more time fuck all up. | ||||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| http://beauvoir100.blogspot.com/2008/03/k Starptautiska konference
Simonai de Bovuārai 100. Sieviete un gadsimts
Rīga, Raiņa bulvāris 19, LU Mazā aula, 2008.g. 11.-12. aprīlis
Organizē: LU Filozofijas un socioloģijas institūts un LU Filoloģijas fakultātes pētījumu centrs Feministica Lettica sadarbībā ar Francijas kultūras centru Rīgā
Konferences zinātniskā komiteja:
LU asoc. prof., Dr. phil. Ella Buceniece,
LU prof., Dr. philol. Ausma Cimdiņa,
Lietuvas Folkloras un literatūras institūta pētniece, Dr. philol. Solveiga Daugirdaite,
Francijas Nacionālā zinātniskās pētniecības centra pētniece, Dr. phil. Ženevjēva Frēsa,
LU prof., Dr. phil. Maija Kūle,
Francijas Nacionālā zinātniskās pētniecības centra pētniece, Dr. phil. Mišele Ledofa,
Zin. sekretāre: Mag. phil. Ieva Lapinska
Pirmā diena: piektdiena, 2008. gada 11. aprīlis.
13.30 – 14.00 – Reģistrācija.
14.00- 14.20 – Konferences atklāšana:
LU rektors Mārcis Auziņš, kultūras ministre Helēna Demakova un Viņa
Ekselence Francijas vēstnieks Latvijā Andrē Žans Liburels (André-Jean Libourel).
1. daļa (latviski un franciski ar tulkojumu). Sēdi vada Maija Kūle.
14.20- 14.40 – Ausma Cimdiņa (Rīga). Simona de Bovuāra un akadēmiskā feministika Latvijā.
14.40 – 15.40 – Mišele Ledofa (Michèle Le Doeuff) (Parīze). Simona de Bovuāra: no filosofijas projekta līdz politiskai programmai.
15.40 – 16.40 – Ženevjēva Frēsa (Geneviève Fraisse) (Parīze). Simonas de Bovuāras privilēģija.
16.40 – 17.10 – Jautājumi.
17.10- 17.40 – Kafijas pauze.
2. daļa (latviski ar tulkojumu uz franču val.). Sēdi vada Ella Buceniece.
17.40 – 18.00 – Maija Kūle (Rīga). Ķermenis kā situācija Simonas de Bovuāras literatūrfilosofijā.
18.00 – 18.20 – Rinalds Zembahs (Rīga). Neviennozīmības jēdziena izpratne Simonas de Bovuāras un Morisa Merlo-Pontī filosofijā.
18.20 – 18.40 – Ieva Lapinska (Rīga). Sieviete kā cits Simonas de Bovuāras filosofijā.
18.40- 19.00 – Jautājumi.
Otrā diena: sestdiena, 2008. gada 12. aprīlis.
3. daļa (angliski). Sēdi vada Ieva Lapinska.
9.30 – 10.00. Reģistrācija.
10.00. –10.20 – Solveiga Daugirdaite (Viļņa). Simona de Bovuāra Lietuvā / Simone de Beauvoir in Lithuania.
10.20. –10.40 – Irina Novikova (Rīga). Polisa un tās pazemojumi – pēcsociālistiskā iztēle / Polis and its Abjections: Postsocialist Imaginaries.
10.40. –11.00 – Artis Svece (Rīga). Sieviete
un ideoloģiskie mīti Simonas de Bovuāras darbā „Otrais dzimums” / Women
and Ideological Myth: "The Second Sex" by Simone de Beauvoir".
11.00. –11.30 – Jautājumi.
11.30. –11.50. – Kafijas pauze.
4. daļa (latviski). Sēdi vada Ausma Cimdiņa.
11.50. –12.10 – Dace Bula (Rīga). „Otrā dzimuma“ rituālā inversija: 8. marts sociālismā un pēcsociālismā.
12.10. –12.30 – Helēna Podniece (Rīga). Sievietes mīts jeb kā atceras sieviete? Ieskats Ilzes Šķipsnas stāstā „Ieņemšana”.
12.30. –12.50 – Pauls Daija (Rīga). Sieviete 18. gadsimta latviešu literatūrā sentimentālisma un racionālisma krustpunktos.
12.50. –13.20 – Jautājumi.
13.20. – 14.30 – Pusdienu pārtraukums.
5. daļa (latviski). Sēdi vada Dace Bula.
14.30. –14.50 – Sandra Meškova (Daugavpils). Sievišķās identitātes problēma Simonas de Bovuāras un 20. gs. nogales feministikas diskursā.
14.50. –15.10 – Elga Freiberga (Rīga). Dzimtes jautājums – vai izvēle ir iespējama?
15.10. –15.30 – Ella Buceniece (Rīga). Simona de Bovuāra: sieviete un dzīves stadiju fenomenoloģija.
15.30. –15.50 – Māra Rubene (Rīga). Mirklis un tukšums.
15.50. –16.30 – Jautājumi.
16.30. –17.00 – Noslēgums. E. Buceniece, A. Cimdiņa, M. Kūle, M. Ledofa, Ž. Frēsa, S. Daugirdaite, I. Lapinska.
Ja vēlaties saņemt papildu informāciju, rakstiet uz adresi
| ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||
(Privāti.)
| ||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
VVZ | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Varbūt izdzēsties. Šī vieta ir slimīga. | ||||||
| comments: 4 comments or Leave a comment |
| ||||||
| Ir tā ka salauztas debesis mēdz būt vairakas - piemēram: Cielo dividido, kas protams visuma noteikti ir laba filma, bet nav Brusten himmel. Bet vispār iesaku Äideistä parhain | ||||||
| comments: 4 comments or Leave a comment |
| ||||||||||
| Mana dzīve sastāv no mēnešiem. Dienas nejūt - ir vien mēneši. Mēneši ir gari un katrs mēnesis atspēlē savu noti - siepti un sāpīgi izspēlē rekviēmus, mesas dienām. Arkatru dienu ar vien vairāk paspēlēts - žetoni... Baltie oleandri nezied. Atmiņu kastītes krāj savas pērles. Ar nožēlu pagātnē, ar bažām nākotnē... | ||||||||||
| comments: 5 comments or Leave a comment |
lietots lietotājs lieto lieliski
|
|||||||||||