Taču no sākuma – viens teikums homoseksuālistu aizstāvībai. Šis teikums izskatās šādi: spāņu kinorežisors Pedro Almodovars, dāņu pasaku rakstnieks Hanss Kristiāns Andersens, franču dzejnieks Gijoms Apolinērs, franču rakstnieks Luiss Aragons, grieķu filozofs Aristotelis, britu dzejnieks V.H.Odins, katoļu priesteris un svētais Aurēlijs Augustīns, britu filozofs un politiķis sers Frensiss Bēkons, viņa vārdabrālis īru gleznotājs Frensiss Bēkons, amerikāņu dziedātāja Džoanna Baeza, amerikāņu rakstnieks Džeimss Boldvins, franču filozofs, rakstnieks un kritiķis Rolands Barts, franču dzejnieks Šarls Bodlērs, vācu komponists Ludvigs van Bēthovens, franču aktrise Sāra Bernāra, amerikāņu komponists un diriģents Leonards Bernšteins, britu dzejnieks un gleznotājs Viljams Bleiks, britu aktieris Dirks Bogards, itāļu mākslinieks Sandro Botičelli, britu komponists Bendžamins Britens, britu dzejnieks Džordžs Gordons Bairons, amerikāņu komponists un muzikologs Džons Keidžs, amerikāņu rakstnieks Trumens Kapote, itāļu mākslinieks Mikelandželo di Karavadžo, skotu rakstnieks Tomass Kārlails, itāļu tēlnieks un rakstnieks Benvenuto Čellīni, franču rakstnieks un mākslinieks Žans Kokto, franču komponists Klods Debisī, franču mākslinieks Ežens Delakruā, krievu baleta impresārijs Sergejs Djagiļevs, amerikāņu dzejniece Emilija Dikinsone, vācu aktrise Marlēna Dītriha, franču modes mākslinieks Kristiāns Diors, vācu mākslinieks Albrehts Dīrers, krievu kinorežisors Sergejs Eizenšteins, amerikāņu rakstnieks Ralfs Valdo Emersons, vācu kinorežisors Rainers Verners Fasbinders, franču filozofs Mišels Fuko, franču rakstnieks Žans Ženē, amerikāņu komponists Džordžs Geršvins, franču rakstnieks Andrē Žids, amerikāņu dzejnieks Alens Ginsbergs, norvēģu komponists Edvards Grīgs, amerikāņu dziedātāja Bilija Holideja, romiešu dzejnieks Horācijs, krievu pianists Vladimirs Horovics, vācu zinātnieks Aleksandrs fon Humbolts, amerikāņu dziedātāja Dženisa Džoplina, amerikāņu rakstnieks Džeks Keruaks, itāļu mākslinieks Mikelandželo Buanaroti, vācu rakstnieki Klauss Manns un Tomass Manns, amerikāņu fotogrāfs Roberts Mepltorps, franču rakstnieks Fransuā Moriaks, amerikāņu antropoloģe Margareta Mida, amerikāņu rakstnieks Hermans Melvils, franču politiķis Mirabo, japāņu rakstnieks Jukio Mišima, franču rakstnieks Mišels de Montēņs, austriešu rakstnieks Roberts Mūzils, krievu komponists Modests Musorgskis, amerikāņu sportiste Martina Navratilova, britu zinātnieks sers Izaks Ņūtons, itāļu kinorežisors Pjērs Paolo Pazolīni, grieķu filozofs Platons, franču rakstnieks Marsels Prusts, krievu ceļotājs Nikolajs Preževaļskis, franču komponists Moriss Ravēls, krievu pianists Svjatoslavs Rihters, austriešu dzejnieks Rainers Marija Rilke, franču dzejnieks Arturs Rembo, franču mākslinieks Ogists Rodēns, britu dzejnieks Persijs Šellijs, amerikāņu rakstniece Ģertrūde Šteina, krievu komponists Pēteris Čaikovskis, vācu komponists Georgs Filips Tēlemans, franču dzejnieks Pols Verlēns, franču rakstnieks Žils Verns, amerikāņu mākslinieks Endijs Vorhols, īru rakstnieks Oskars Vailds, austriešu filozofs Ludvigs Vitgenšteins, itāļu kinorežisors Franko Dzefirelli un daudzi citi.

Un viens jautājums Jānim Pujatam – vai viņš personīgi būtu gatavs izpildīt paša citēto Vecās Derības prasību un nogalināt šos cilvēkus? Nevis ļaut to izdarīt Būhenvaldes koncentrācijas nometnes bendēm, bet pats savām rokām? Un nogalināt nevis ar injekciju vai elektrību, bet kaut kā diezgan asiņaini, kā to, droši vien, darīja senie Tuvo Austrumu iedzīvotāji? Vai viņš būtu gatavs sadedzināt šo cilvēku grāmatas, filmas, gleznas un notis? Iedomāties mūsdienu pasauli tādu, it kā šo cilvēku nekad nebūtu bijis? Es nevaru, tāpēc uzskatu, ka man nav tiesību viņiem pārmest neko no tā, ko viņi ir darījuši, domājuši vai jutuši. Iespējams, ka liela daļa no viņiem būtu nodzīvojuši laimīgāku mūžu, ja nebūtu homoseksuāli. Taču tikpat labi mēs varam teikt, ka viņi būtu laimīgāki, ja būtu bagātāki, veselāki, mīlētāki. Vai, piemēram, ja nespētu just sāpes.

Tajā pašā laikā es varu iedomāties cilvēkus, kas teiks, ka viņiem tāds Pazolīni ir pie pakaļas. Un ir droši vien kompānijas, kurās par vārdiem Debisī un Fuko var dabūt pa purnu. Taču ar viņiem es nemaz nevēlos diskutēt.

Ilmārs Šlāpins,
žurnāla "Rīgas laiks" autors