Friends
|
|||||||||||
| ||||
| no noklausītajām sarunām: Latvijas Nacionālās Operas vietu ierādītājas starpbrīdī spēlē spēli "Uzmini skatītāju": - Vai viņa sēž mūsu pusē? - Jā? - Vai tā zilajā žaketē? - Nē. - Vai viņa šobrīd skatās pa kreisi? - Nē. - Vai viņai ir tumši mati? - Jā. | ||||
| comments: Leave a comment |
| ||||
| Kā teica Vatsa kungs, tev nav obligācija pret savu pagātnes “Es”. Tev tas nav jāuztur tagad. Nav ar to jārunā. Tev nav jābūt pat stulbeni tikai tāpēc, ka līdz šim esi tāds bijis. Tavs prāts tev saka: “Tu esi brīvs no piesaistēm!” Un tu uzreiz, bļaģ, vari zelt. | ||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Paš-dziedniecība un palīdzēšana citiem caur padziļinātu komunikāciju ir kā realitātes formēšanas galvenie darbības rīki. Jo realitāte formējas pēc principa “no iekšas uz āru, no āra uz iekšu” (as below so above). Ja tava realitāte ir piesātināta ar žulti, tas ir tāpēc, ka tā ir informācija, ko tu nes sevī. Informācija, ko tu neesi uztvēris pietiekami nopietni, lai vēlreiz iznalizētu to no aemocionāla “nākotnes” skatu punkta. Tava un mana žults nāk no iekšas uz āru. Un āra, pasaulē, tā pastāv gan kā signāls, ko tu nepārtraukti translē vidē, lai pateiktu citiem, ka tu neesi pieejams cilvēciskai saskarsmei. Gan arī kā emocionāli uzlādētas informācijas masa, kas vienā vai otrā veidā kairina vidi. Pat tad, ja tu objektīvi neesi vainīgs un ja tu apzināti nepieņēmi lēmumu tapt par žults kolekcionāru-translētāju, bet gan liktenis tev piešķīra šo būtību (jo piedzimi divu, khm, morālu kropļu mīlestības savienībā) - tas nemaina šo realitātes ģenēzes pamatmehānismu. Kosmosam ir pilnīgi pohuj par cēloņiem. Tā vietā vaicā: “A kā tu efektīvi risini sekas?” | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Parazītu klase izmanto konspirāciju teroristus par manifestācijas dīgļa raisītājiem. Kā citādāk iedzīvināt jauno kārtību “tev nepiederēs nekas un tu būsi laimīgs”, ja ne cauri miljoniem balsu, kuri sašutumā atkārtos šo frāzi, tādējādi pārnesot to no domu pasaules uz fizisko pasauli. Vēl viens aspekts, kāpēc nevajadzētu iesaistīties un kļūt par parazītu ruporu (es to rakstu arī sev), ir psihiskā veselība. Kā gan fokusēties uz nākotni, ja tu pats to sev sabotē, ekspektēdams tumsu? Ekspektāciju signālu refrakcijas konstanti bombardē smadzenes un noārda jebkāda veida stabilitāti. Galu galā gan parazīti, gan teorētiķi jau izsenis zina, ka visspēcīgākais cilvēks ir tas, kurš neļaujas savām alkām izplūst emocionālās reakcijās, izpildot savu manifestācijas rupora funkciju. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||
| Silti mikroķenguru milti | ||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
Rubrika: atrasts internetā. Labākais komentārs par Haksliju un tRiPa ģEnĒzI, kāds jebkad pastāvējis. Smadzenes kā aizsargķēde Smadzenes ir sarežģīts bio-kompjūters, kas darbina spēcīgu aizsardzības shēmu/"antivīrusu" - izdzīvošanas programmu, kas speciāli sašaurina lokālo apziņu, lai organisms nesadegtu no visuma bezgalīgā, jēlā datu daudzuma. To, ko sweet Huxley sauca par reducējošo vārstu, mūsdienu zinātne sauc par talamo-kortikālo cilpu smalko, inhibējošo vārstuļu sistēmu, ko stingri regulē Default Mode Network (DMN) un tai pakļautie mezgli - claustrum un raphe kodoli (nucleai). Divas atšķirīgas, taču funkcionāli saistītas subkortikālās un smadzeņu stumbra struktūras, kas abas ieņem svarīgu lomu vispārējā smadzeņu stāvokļa, apziņas, miega un nomoda ciklu un uzmanības regulēšanā. Normālā, skaidrā stāvoklī DMN strādā kā kontroles telpa, sava apzinātā ego neirogrāfiskais enkurs. Tas uztur laika, telpas un individuālās identitātes robežas, aktīvi izfiltrējot no ārpuses un iekšpuses nākošo sensoro signālu okeānu. Tas nodrošina, ka bio-kompjūters fokusējas uz izdzīvošanu - resursu meklēšanu, briesmu paredzēšanu, citiem vārdiem - attālināšanos no entropijas. Kad cilvēks inģestē psihodēlisku substanci, piemēram, meskalīnu vai psilocibīnu, neirobioķīmiskā atslēga pagriežas slēdzenē. Šīs vielas darbojas kā spēcīgi agonisti serotonīna 5-HT2A receptoriem, kas biezā slānī atrodas garozas V slāņa piramīdveida neironos. Kā parasts ceļotājs ar savu mazo dzīves pieredzi varu teikt: šis process izraisa strauju alfa-viļņu desinhronizāciju garozā. DMN komandpunkts zaudē savu autokrātisko satvērienu pār sistēmu. Ierastā smadzeņu funkcionālā savienojamība sabrūk, un rodas dramatisks, hiperkonektēts stāvoklis, kur reģioni, kas normāli nekad tieši nesarunājas, pēkšņi atver platjoslas kanālus. Tā ir neiroķīmiskā realitāte aiz "tune in, turn on, drop out". Šī desinhronizācija tieši sasaucas ar tavu iebildumu pret Huxley "Mind at Large" un pārdomām par pēkšņu, dziļu jēgas vai eksistenciālas apziņas uzliesmojumu. Kad talamo-kortikālie filtri atslābst, smadzenes pārpludina neatfiltrēti sensorie dati kopā ar dziļi apslēptiem endogēniem limbiskās sistēmas signāliem un arhaisko atmiņas/arhetipiskā tēlainības arhīvu. Dramatiskā uztveres maiņa, vai tā būtu kantiskā telpiskā bijība psilocibīna ietekmē, vai eckhartiskā Istigkeit atklāsme, skatoties uz krēslu, nav obligāti smadzeņu piekļuve kaut kādai ārējai, kosmiskai vienībai ārpus fiziskās realitātes. Drīzāk tas ir smadzeņu saliento tīklu pārslodzes rezultāts. Priekšējā insula un priekšējā cingulātā garoza, vairs neierobežotas no ego-DMN, sāk apzīmēt parastus stimulus, vienkāršas krāsas, iekšējus ģeometriskus simbolus ar milzīgu eksistenciālu nozīmi. Viss kļūst pilns kosmiskas jēgas, jo nervu sistēmas daļa, kas piešķir nozīmi, ir atrauta no evolucionārās saites. Tavs iebildums par vārsta evolucionārajiem ierobežojumiem - ka prusaks vai cilvēks nekad neuztvers radioviļņus, vienkārši atverot vārstu - pilnībā sakrīt ar mūsdienu bioloģiju. Smadzenes var vien atfiltrēt un krustsavienot tās nervu ķēdes, sensorus un evolucionāro arhitektūru, kas tām jau ir. Psihedēliskais stāvoklis (sauc to, kā gribi) neveido jaunus orgānus - tas atbrīvo milzīgus, apslēptus nervu sistēmas tīklus, kurus evolūcija parasti tur nomāktus par labu praktiskai, ikdienišķai darbībai. Par ego izšķīšanu. Tas noved pie tavas ego-izšķīšanas pārdomāšanas. Tu pareizi nosaucis, ka ego dziļā ceļojumā nepazūd, bet drīzāk sēž pasažiera sēdeklī blakus aktīvam, neierobežotam subkortikālam šoferim. fMRI pētījumi apstiprina tieši šo dinamiku. Augstu devu psihedēliskā stāvoklī vai dziļā meditatīvā transā paškontroles tīkli paliek aktīvi, bet zaudē ekskluzīvo dominanci apziņas laukā. Zemākie garozas reģioni, amigdala, hipokamps un pakauša daivas redzes centri, darbojas ar neraksturīgu autonomiju. Ego sēž tur, pilnībā nomodā, vērojot, kā zemapziņas arhetipiskā tēlainība plūst garām uztveres logam. Tas izskaidro Huxley aprakstītos ķerubus, autonomās esības, dārgakmeņu un iekšējās gaismas vīzijas grāmatā Heaven and Hell. Tās nav nejaušas halucinācijas - tās ir mūsu evolucionārās neiroarhitektūras struktūras, kas atklājas, kad primārie sensorās un atmiņas apstrādes kanāli darbojas bez augšupejošas kognitīvas kontroles. Redzes garoza, atbrīvota no stingras ārējās vārstuļošanas, sāk apstrādāt savu iekšējo elektrisko aktivitāti kā spilgtas, hiperreālas struktūras - dārgakmeņus, vitrāžas, mirdzošas arhetipiskas figūras. Kad tas noiet greizi Taču, kā tu un sweety babe Huxley abi atzināt, uztveres durvju platā atvēršana nes līdzi milzīgu psiholoģisku un bioloģisku risku. Kad talamo-kortikālā vārstuļošana pilnībā sabrūk vai kļūst haotiska bez pietiekama psiholoģiska atbalsta, trips no debešķīgas pacelšanās pārvēršas elles bezdibenī. Kā vienkāršs nekas neiro terminos: ja ego-tīkls zaudē visu spēju kontekstualizēt ienākošo sensoro plūdu, cilvēks piedzīvo sensorās vārstuļošanas totālu sabrukumu - stāvokli, kas ļoti līdzinās akūtai, neārstētai šizofrēnijai vai smagai sensorai pārslodzei. Kā tu piedzīvoji tajā Spokānes pārtikas veikalā - kad robeža starp iekšējo vērotāju un ārējo objektu pasauli izzūd, prāts zaudē spēju uzturēt kognitīvo distanci. Tevi aprij sensorā zupa, un tu esi pazudis zemapziņas mežonībā bez kompasa. Nobeigums Beigu beigās šī neirobioloģiskā programma apstiprina tavu Huxley un Junga sintēzi. Cilvēka smadzenes ir gan trausls desmitcentu kuģītis, kas brien cauri materiālās pasaules termodinamiskajai entropijai, gan neaptverami sarežģīts bioloģisks visums, kas spēj radīt bezgalīgas, vizionāras ainavas. Psihedēliskā pieredze neizved mūs ārpus mūsu bioloģijas - tā atklāj, cik dziļš ir bio-softvars, kas jau darbojas zem ikdienas apziņas virsmas. Tripa galamērķis nav palikt apžilbis antipodu gaismā, bet gan atgriezt to paplašināto apziņu atpakaļ pamata ķēdē, integrējot iekšējā kosmosa savvaļas atklājumus ar praktiskajām, ego vadītajām ikdienas dzīves prasībām. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||
| pūstošā saule | ||||
| comments: Leave a comment |
| ||||
| No mārketinga nodaļas: "Mākslinieks un producents, kurš ticis nominēts "Grammy" balvai, savu karjeru ir veidojis, tiecoties pēc saiknes ar dabu, balstoties uz garīgu un cilvēcisko pieredzi. Atklātība un ievainojamība ir viņa mūzikas centrā, viņa skaņdarbi vienlaikus šķiet dziļi personiski un intīmi." | ||||
| comments: Leave a comment |
| ||||
Divas intervijas, kas 2026. gadā pārveidojušas manus atkal pārlūkotos priekšstatus par realitāti:
| ||||
| comments: Leave a comment |
| ||||
| Es esmu par to, lai mentāli veseliem cilvēkiem nav ikdienā jāuzturas starp mentāli neveselajiem. Esmu redzējis, kā viens mentāli nevesels cilvēks var pielipināt veselajiem savus uztveres patternus. Paanalizē to, kā jaunieši pārņem identitātes un tu labāk sapratīsi, kā var pārņemt neveselīgus domāšanas patternus. | ||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Kīta Džareta Ķelnes koncerts ir viens no diženākajiem solo koncertiem, kāds jebkad bijis. Tā ir Absolūtā Mūzika. Pilnīga plūsma, muzikalitātes pilnība. Tā netika paredzēta (improvizēta), spēlēta uz sliktām, spēlēta uz pussaplīsušām klavierēm, un to dara ģēnijs, kurš nav gulējis nakti. Kīts ir viens no Lielo Džeza Nēģeru augsti-izjustkākās un eksaltētākās pār-pasaul-muzikālās cilts vadoņiem. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Depatternēšana: kā vienam psihiatram bija ideja izdzēst cilvēka prātu un uzrakstīt to no jauna Sintētiskā depatternēšana - psihiatrijas vēsturē biežāk dēvēta vienkārši par depatternēšanu - bija ārkārtīgi pretrunīga un dziļi destruktīva eksperimentāla procedūra, kas bija paredzēta, lai sistemātiski sagrautu un izdzēstu cilvēka personību, atmiņas un iemācītās uzvedības formas. Šo tehniku 20. gadsimta 50. un 60. gados izstrādāja Skotijā dzimušais psihiatrs Dr. Donalds Jūens Kamerons (Donald Ewen Cameron), un tā kļuva par centrālu sastāvdaļu projektā MKUltra - slepenajā prāta kontroles pētniecības programmā, ko finansēja ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP). Kamerons šos eksperimentus veica ar nenojaušošiem pacientiem Allana Memoriālajā institūtā pie Makgila universitātes Monreālā, Kanādā. Teorētiskais mērķis: "tukšā lapa" Kamerons uzskatīja, ka smagas psihiskas slimības, piemēram, šizofrēniju, var izārstēt, pilnībā izdzēšot pacienta esošos, disfunkcionālos psihes modeļus. Viņa mērķis bija novest pacientu totālas amnēzijas stāvoklī - bioloģiskā tabula rasa jeb "tukšā lapā" - un pēc tam no jauna izbūvēt viņa personību, izmantojot metodi, ko viņš dēvēja par "psihisko dziņu" (psychic driving). Depatternēšanas process Lai piespiestu smadzenes ieiet šajā totālās regresijas stāvoklī, Kamerons pacientus bez viņu informētas piekrišanas pakļāva brutālam, vairākpakāpju režīmam:
Lai paātrinātu prāta sagraušanu, pacienti tika izolēti tumšās telpās ar aizsegtām acīm, ausīm un ādu, tādējādi liedzot smadzenēm jebkādus vides stimulus. Trīs depatternēšanas stadijas Saskaņā ar paša Kamerona dokumentāciju, depatternēšanas "veiksme" tika mērīta trīs stadijās:
Atkārtota programmēšana jeb "psihiskā dziņa" Kad prāts bija izdzēsts, Kamerons mēģināja tajā ierakstīt jaunu "programmu". Tas notika, atskaņojot iepriekš ierakstītas audio ziņas nepārtrauktā ciklā caur austiņām vai skaļruņiem, kas bija paslēpti pacientu spilvenos. Pacienti tika piespiesti klausīties šīs ziņas - kas varēja būt gan pozitīvi apstiprinājumi, gan dziļi pazemojoša kritika - līdz pat 16 stundām dienā, dažkārt vienu frāzi atkārtojot pat pusmiljonu reižu. Rezultāts un sekas Eksperimenti medicīniskā ziņā izrādījās pilnīgs neveiksme un radīja katastrofālus, neatgriezeniskus postījumus. Tā vietā, lai tiktu "izārstēti", pacienti no Allana Memoriālā institūta iznāca ar smagu retrogrādu amnēziju. Daudzi pilnībā aizmirsa, kā runāt, staigāt vai lietot tualeti, un viņu satriektajām ģimenēm nācās tos no jauna mācīt pat vienkāršākās ikdienas prasmes. CIP 1964. gadā beidzot pārtrauca finansējumu, secinot, ka pilnībā programmējama prāta jeb "Mandžūrijas kandidāta" radīšana ir psiholoģiski neiespējama. Turpmākajās desmitgadēs gan Kanādas valdība, gan CIP saskārās ar apjomīgām kolektīvajām prasībām tiesā no izdzīvojušajiem cietušajiem un viņu ģimenēm, kas pieprasīja atbildību un kompensāciju par to, kas šodien vispārpieņemti tiek atzīts par psihiatrisku spīdzināšanu. Taču noteiktas šī pētījuma atziņas tika pārņemtas citos CIP pētījumos par to, kā pakļaut apziņu. Holivudas kā kulturālā ieroča eksplorācija no šī skatu punkta sniedz atbildes. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Katrs fragments satur pilno bildi. Katra pilnā bilde satur fragmentu. Realitātes nav vairākas, tā ir viena netverami plaša realitāte, par kuru reālo skatījumu var gūt vien, paplešot platāk un iespraucot galvu kosmiskajā vulvā. Jebkuri aizspriedumi, jebkāda ļaušanās emocionālam reakcionārismam nogalina impulsu pašā serdē. Katru reizi, kad tu ļaujies savai emocionalitātei, tu kaut kādā ziņā tiec atmests uz sākuma punktu. Un tad tev atkal lēnām ir jāsakārto savs skatījums. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||
| Ja tu gribi dzīvot ilgi, nekad nepazaudē savu teju reliģisko pieeju ziņkārībai. | ||||
| comments: Leave a comment |
| ||||
| Tiding characters for men. Krievs ir tāda zivju suga. | ||||
| comments: Leave a comment |
| ||||
| Man no Dakša repertuāra tā patiešām patīk tikai 2 dziesmas: Pasaules Gaisma un Idiots. Idiots ir sasodīts hits. | ||||
| comments: 1 comment or Leave a comment |
| ||||||
| Psihopomps (grieķu val. psychopompós jeb ψυχοπομπός), mirušo cilvēku dvēseļu pavadonis. Lovkrafta rīmju stāstiņš par šo tēlu: ( klik ) | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| "Kosmiskā mīlestība ir pilnīgi nežēlīga un ārkārtīgi vienaldzīga" - Lillijs par ECCO jeb "Zemes sakritību kontroles biroju", kuru viņš iepazina, peldot izolācijas-flotācijas tankā, aizpeldot prom no sava ķermeņa un nonākot dažādās vietās, kas atbild par planētas Zeme (Gajas) apziņas mehānismiem. Šos vārdus es vienmēr esmu izjutis sevī rezonējam kā augstāko patiesību. Lielajai Kosmiskajai Mīlestībai nerūp tas, vai tu iemācīsies dzīvot vai pakārsies. Tu esi tikai puteklis, kas aizplēnēs nebūtībā tieši tajā brīdī, kad tu pārstāsi apzināties sevi. Tu pazaudēsi sevi mirklī, kad pārstāsi rūpēties par savu templi un pārstāsi būvēt citus tempļus. Taču reizē Kosmiskā mīlestība ir ABSOLŪTA PĀRPILNĪBA. Ja tu līdz kaulam pieņemsi to, ka tava jēga ir niecīga, tu iegūsi iespēju palielināt šo jēgu līdz pat tādam līmenim, kad kosmoss sāks rūpēties par tevi kā par īpašāku putekli. Kā par to putekli, kam lemts ieslīdēt Kosmiskajos zobratos un malties tur līdz bezgalībai ar smaidu, kas atvilkts līdz ausīm. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||
| COSMIC LOVE IS ABSOLUTELY RUTHLESS AND HIGHLY INDIFFERENT | ||||
| comments: Leave a comment |
| ||||
no sarunām ar ChatGPT: Kā var nogalināt vampīru? Folklorā un fantāzijā: saules gaisma, miets caur sirdi, nocirsta galva vai svētīti priekšmeti. Atkarīgs no konkrētā stāsta pasaules noteikumiem. Vai mietam jābūt no kāda īpaša koka vai der jebkurš? Parasti der jebkurš ass koka miets, bet dažās tradīcijās īpaši min pīlādzi, vilkābeli vai apsi. Fantāzijā noteikumi bieži atšķiras — drošākais ir sekot konkrētā stāsta kanonam. | ||||
| comments: 6 comments or Leave a comment |
Friends
|
|||||||||||