| View: | Recent Entries. |
| View: | Archive. |
| View: | Friends. |
| View: | User Info. |
| You're looking at the latest 20 entries, after skipping 220 newer ones. Missed some entries? Then simply jump back 20 entries or forward 20 entries |
|
lietots lietotājs lieto lieliski
|
|||||||||||
| ||||||
| Man ir pajat par to, kas nav patiesiba. | ||||||
comments: Leave a comment   |
| ||||||
| Fack you! You wish! | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||
| When I try to comprehend universalities of facts, I lack with them. Nothing is nothing. I got only that is in the case and there is no more than nothing. Entity of the real facts that happen in the case of existence. Enunciation of that tip of facts is invulnerable. | ||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Rīga nomāc ar savu "te un tagad un neko". Domas rodas ceļā, kurš ved kaut kurp. Mani sajūsmina cilvēku atklātība ceļā un tai pat laikā noslēpumainība, kustība nodrošina tik nepieciešamās izmaiņas. Neesmu vietsēdīgs. Kad to piemirstu, tad kļūst dīvaini. Jau Šestovs ir to minējis: "Dzīves attālas ielas nepiedāvā tās ērtības, ko pieraduši izmantot pilsētu centru iemītnieki. Nav elektriskā un gāzes apgaismojuma, pat petrolejas lampu, nav bruģētu ielu – ceļiniekam nākas iet uzlabu laimi un tumsā taustīt ceļu /pašam/. Ja vēlies uguni, jāgaida zibens, jeb pašam jāiegūst dzirksti tādā pirmatnējā veidā, kāds pastāvēja mūsu tālajiem senčiem: izsist to no akmens. Acumirklīgā gaismā pēkšņi no tumsas iznāks nepazīstamo vietu kontūras: ko ieraudzīji vienā mirklī - to centies noturēt atmiņā, kļūdains vai pareizs bija tavs iespaids. Otro reizi ne tik drīz sanāks iegūt gaismu – ja vien sasist galvu pret sienu un no acīm sāks birt dzirksteles. Ko var tādā gaismā ieraudzīt? Un kā var prasīt noteiktību un skaidrību spriedumos no tiem cilvēkiem, kurus kāre zināt (domāsim, ka kāre zināt mūsos ir pietiekami stipra) nolēmusi ceļot dzīves nomalēs? Un kā var viņu lietu pielīdzināt centra iemītnieku lietai?" Izejot no ikdienas, mēs izejam no ērtības, ko radam sev un citiem, būtībā salaužot savu spoguļatēlu cita mānīgajās acīs - mēs ceļojam savā pieredzē. Izbaudam brīvību? Jeb savu atbildību, pret citiem spēcīgāk kā klātesot? Un atkal jautājumu atbildes meklējot pievēršos Šestovam: "Jebkurš filosofs – pētnieks agri vai vēlu nomet no sevis uz muguras tulznu uzberzušo tīro ideju saini un veic atpūtas pieturu, lai pasmeltu dzīvo ūdeni no empīriskā avota, – kaut arī tas devis sākumā pašu svinīgāko solījumu nepieskarties empīrismam. Katram vajadzētu apstāties, Kantam vairāk par visu dzīvē bija vajadzīga atpūta un gals – pēc tā grūtā pārgājiena, uz ko viņu piespieda ar savu skepticismu Hjūms[1]. Bet tieši atzīties savā cilvēciskajā vājumā un teikt, kā saka katrs pārguris ceļinieks: „Esmu noguris un vēlos atpūsties, kaut vai uz maldiem, kaut vai izdomātā ticībā sasniegtajā mērķī,” – kopš tiem laikiem, kad pastāv filosofija, vai tad kāds no diženo sistēmu pamatlicējiem atļāva sev tādu atklātību? Bet arī to sacīt: kurš vēlas gūt Maķedonijas Aleksandra[2] savu un iekarot pasauli, nešķetina, bet sacērt Gordija mezglus[3]. Kad cilvēks zaudē kustības uz priekšu spēju un spēku, tas sāk apgalvot, ka ir aizgājis līdz galam, ka tālāk iet nav kur un nevajag, ka laiks apstāties un sākt būvēt pasaules redzējumu. Šeit iespējams arī slēpjas atminējums tam, ka katra jauna paaudze izdomā savas patiesības, nemaz ne līdzīgas iepriekšējo paaudžu patiesībām un pat ar tām neesot nekādā tiešā saistībā, kaut vēsturnieki patērē spēkus, lai pierādītu pretējo. Kāda var būt saistība un savstarpējā sapratne starp možu jaunekli, kas uzsāk dzīvi, un nogurušu veci, kas rezumē savu pagātni? Arī nogurums nogurumam naida. Dažreiz miegs nāk no pārmērīga darba un ilga nomoda nomocīta cilvēka, un, otrādi, cik bieži šī kaprīzā dievība ar saviem labumiem apdāvina slinko un dīko dīkdieni? Lūk, te arī nāc klajā ar pārdomām par atpūtas labdarību un galu nepieciešamību! Kādi arī stingros pierādījumus jūs nedotu, ar kādu arī pārliecību jūs nenostātos Maķedonijas Aleksandra pozā, zināmos gadījumos visu jūsu argumentācija un vis deklamācijas patoss tiks velti iztērēti. Pēc likteņa gribas šim cilvēkam ne līdz atpūtai, ne līdz miegam. Slavināt miegu un mieru, runāt par tikumisku miega un miera nepieciešamību cilvēka priekšā, kam nepārtraukts bezmiegs un mūžīga iekšēja trauksme kļuvušas gandrīz par otru dabu – vai var būt daudz bezmērķīgākas un plakanāks izsmiekla veids? Jebkādi gali un pēdējie vārdi, pat izslavētie metaforiskie apgalvojumi šķitīs tam dīka un kaitinoša pļāpāšana. Ja viņam jautātu: „Kurp tu ej, uz ko tu ceri?”[4] – viņš ticamāk atbildētu jums dzejnieka vārdiem: Je vais sans savoir où, j'attends sans savoir quoi.[5] [1] Deivids Hjūms () - [2] Maķedonijas Aleksandrs () - [3] Leģenda vēstī, ka tas esot bijis mezgls ar ko Frīģijas valdnieks Gordijs piesēja sakas pie dīseles. Mezgls esot bijis tik sarežģīts, ka pēc orākula pareģojuma tam, kurš šo mezglu spēs atraisīt, būs lemts kļūt par Āzijas valdnieku. Maķedonijas Aleksandrs to nav mēģinājis atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu. [4] Iespējama norāde uz Qou vadis? (gr. val. ποῦ ὑπάγεις) [Jāņa 13:36] Sīmaņa Pētera jautājums Jēzum un Credo. – Ticu/Ceru doktorīnu kristietībā, piem., sk.: Ps. 37:3; Ps. 37:5; Ps. 42:6; Ps. 42:12; Ps. 43:5; Ps. 115:9; Ps. 115:10; Ps. 115:11; Ps. 130:7; Ps. 131:3 u.c. [5] (fr. val.) Dodos bez zināšanas uz kurieni, ceru bez zināšanas kam. Šestovs citē Alfonsē Lamartinē (Alphonse de Lamartine, 1790.-1869.) dzejoli „Gethsémani ou la Mort de Julia”." Mērķis nav mērķis, tam ir jābūt procesam. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Saņēmu interesantu vēstuli. Izlasīju. Izdzēsu. Paklusēšu. | ||||||
| comments: 2 comments or Leave a comment |
| ||||||
| Es esmu par info! | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Ludwig Wittgenstein: §7. Wovon man nicht sprechen kann, darüber muß man schwiegen. §7. What we cannot speak about we must pass over in silence. | ||||||
| comments: 4 comments or Leave a comment |
| ||||||
this quiz by orsa | ||||||
| comments: 1 comment or Leave a comment |
| ||||||
| Raksti! | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||
this quiz by orsa | ||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||||
| "Les symbols enveloppent en effet la vie de l’homme d’un réseau si total qu’ils conjoignent avant qu’il vienne au monde ceux qui vont l’engendrer par "l’os et par la chair", qu’ils apportent à sa naissance avec les dons des asters, sinon avec les dons des fees, le dessin de sa destinée, qu’ils donnent les mots qui le feront fidèle ou renégat, la loi des actes qui le suivront jusque-là meme où il n’est pas encore et au-delà de sa mort meme, et que par eux sa fin trouve son sens dans le jugement dernier où le verbe absout son être ou le condamme, - sauf à atteindre à la realization subjective de l’être-pour-la-mort." Lacan, Jacques. Écrits. Vol. I & II. - Paris, Éditions du Seuil, 1999. Tas angliski pats tiem, kuri nejēdz franču valodu. "Symbols in fact envelop the life of man in a network so total that they join together, before he comes into the world, those who are going to engender him ‘by flesh and blood’; so total that they bring to his birth along with the gifts of the stars; if not with the gifts of the fairies, the shape of his destiny; so total that they give works that will make him faithful or renegade, the law of the acts that will follow him right to the very place where he is not yet and even beyond his death; and so total that through them his end finds its meaning in the last judgment, where the Word absolves his being or condemns it—unless he attain the subjective bringing to realization of being-for-death." Lacan, Jaques. Ecrits: a selection. - Trans. Alan Sheridan. NY, W&W Norton, 1977. - p. 68. Un tad tiem kas zin tikai latviešu valodu. Faktiski simboli cilvēka dzīvi iepin tīklā tik totāli, ka viss savijas kopā jau pirms cilvēka ienākšanas pasaulē, tie sasaista viņu ar visu miesu un asinīm jau pirms piedzimšanas, un liktenis viņam tiek dots zvaigžņu vai feju veltes aprisēs; simbolu darbība ir tik totāla, ka tie nosaka pat vārda došanu, padarot cilvēku par godīgu atkritēju no tā likuma, kas to uzcītīgi vajā, lai kur arī viņš nedotos, vajā pat vēl pēc viņa nāves; simbola darbība izmaina pat cilvēka nāves nozīmi pastarās tiesas priekšā, kur vārds ir vai nu atpestījums vai arī aizmirstība, visbeidzot simbols cilvēku pārliecina, ka viņa esamība ir esamība nāvei. E. Freibergas tulk. latv. val. | ||||||||
| comments: 1 comment or Leave a comment |
| ||||||
| Tad kad nesabalansē savas domas, pārdomas un iedomas, var attapties tukšumā. Iedomas var tapt tukšas, pārdomas var tapt liekas un domas smagas. Patiesība kļūt rūgta un taisnība nežēlīgā. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Informācija un simboliskā kārtība, primārā agresija un plaisa starp spēju saprast, priekšstatu par Es, par Cits un par Pasauli. NB domāju, ka drīzumā sekošu ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} veidenbaums</b> piemēram un apmeklēšu UK. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| One quite good visual explanation of forming of abdominal fat. Get to know it! | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| "She said to her man - Put your tiny little dick inside me, and make me pregnant!"
So, today we will talk about sexual intercourse and principle of jouissance. Watch here! The next lesson will be about men castration complex. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
 Detecting dangerous deep belly fatIt
used to be that fat was just fat. Not anymore. Turns out that even fat
is, upon close examination, more complicated than we ever realized. Did
you know, for instance, that accumulations of deep belly fat are
particularly harmful? Such accumulations are a risk factor for Type 2
diabetes because they are associated with increased insulin resistance,
not to mention increased risk of heart attack.One problem with deep belly fat, however, is that you can't necessarily detect it with a tape measure or by eyeballing someone's waistline. That is, you can't tell by just looking at a person how much of the fat surrounding their abdomen is deep belly fat versus the subcutaneous fat that lies just under the skin's surface. However, a new study reports that a simple blood test could solve this problem by measuring quantities of the retinol-binding protein 4, also known as RBP4, in the bloodstream. RBP4 is present in much higher levels in the bodies of those with greater amounts of deep belly fat. Not only does this mean that testing for high levels of RBP4 could be useful in assessing risk for conditions such as Type 2 diabetes or heart disease, it also opens up the possibility of treating such conditions by somehow manipulating RBP4 levels. The study in question was conducted by scientist Barbara Kahn and colleagues from Harvard Medical School, Beth Israel Deaconess Medical Center, and the University of Leipzig, Germany. The results have been published in the journal Cell Metabolism (July, 2007). Kahn is particularly well known in the area of diabetes-related research for her work on insulin resistance in mice. (c) Šeit | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||
| Cilvēki dara tik daudz muļības un vienīgi 3 sekunžu elakulācijas dēļ. Nožēlojami! | ||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Šī vēstule tika uzrakstīta 2005. gada 19. jūlijā. Tā ļoti spilgti apliecina manus ētiskos uzskatus un intelektuālo angažetību tajā dzīves posmā - ceru, ka jums tas būs patīkams baudījums! "Šī nebūs atbilde uz tavu pēdējo vēstuli, jo tāda tā vienkārši nespēj būt. Nav jau vairs man tās vēstules, tāpat kā dajebkā cita, dažreiz pasaule paņem visu un pasaka „your system is braked down”. Bez nožēlas, tāda vienkārši nav. Un nemaz nespēj būt tad, ja šķiet, ka neapzināti esi vēlējies tikt no visa vaļā. Atbrīvošanās, lai būtu brīvs, nekam neder. Būšana brīvam ir pati spēja tādam būt. Un šķiet esmu ceļā uz savas impotences apjaušanu. Sabiedrisks dzīvnieks, kurš pagrimis līdz neprātam. Pēdējā laika noskaņojums kā lēkājošs ķengurs starp divām bezdibeņa pusēm, sevis uztveršana kā kaut kā un kā nekā. Rupji sakot, meli, meli, meli ļoti daudz meli, par mani, ap mani un nāk no manas mutes. Pilnīga nespēja pateikt kaut ko patiesu, nevis negribēšanas dēļ, bet nespējas jebko tādu vispār paveikt. Dēļ šīs apjausmas, dēļ dumpinieciskuma, dēļ nonivelētā un atceltā patiesīgumu, zaudētās patiesības. Vairs nespēju definēt tikai negatīvā izteiksmē kā kaut ko, kurš ir mazs un vājš, tāds, kurš neko nezin. Zināmā sabiedrībā mani uzskata par autoritāti, nejautājot vai ļauts, zināmā sabiedrībā par niecību, nicina, ienīst, noliedz un aizliedz. Spēlīšu rezultāts, man ir stils un varbūt zināšanas, kuras pirktas par smagu cenu - dvēseli un sirdsapziņas mieru. Gribās simboliski salīdzināt ar asinssūcēju vampīru, kuram kāds atriebīgs čigāns nolādot atgriezis nožēlas sajūtu. Plēsējs, kurš tīksminās par savu nožēlu, par savu niecīgo draņķīgi pretīgo eksistenci, bet nejūt nekādu nožēlu, bet vienīgi to nemitīgi iztēlojas. Nožēlojami. Esmu briesmonis, kur cenšas apjūsmot tie, kas tiecas dekadences, kā savulaik darīju es pats. Tai pat laikā man pašam atliek tikai ienīst. Ienīst, jo mīlu sevi. Mīlu ņirgāties par cilvēkiem. Mīlu savu tieksmi radīt par sevi mītus, būt suprīmā formā, būt klātesošam daudz kur kā vērotājam. Drausmais nav to justies, vai to darīt, drausmība slēpjas apzināšanā, apziņā un sapratnē, ka tu to dari par spīti un neskatoties un pat dēļ tā, ka to spēj apzināties. Lūk, mans klupšana akmens, runāt par sevi "TU" formā, sevi teoretizējot, bet aizmirstot par savu eksistenci. Mana eksistence un apziņa šķiet tiešām padara par to kā mani priekšstata pēdējā laikā, varbūt senāk tā bija mana konstrukcija, tagad daudz dzīvāka izveidota identitāte, kura sākusi dzīvot neatkarīgi no manas vēlmes un spējas to ierobežot. Mefistofeliska, Luceferiska personība, beau et flâneri, bet tam pretstatā décadent et alambiqué. Un cilvēki apkārt kuri alkst Panem et circenses. Mazs un melns savulaik beidzot vidusskolu, drīzāk nekam nederīgs ideālists, kurš neatstāja nekādu iespaidu. Vakar biju AVĢ izlaidumā, atļāvos apmeklēt arī nodzeršanos pasākumu, kurš parasti notiek pēc vispārēji vulgāras un pašlielīgi būvētas svinīgās daļas. Man nevajadzēja to darīt, ko es gribēju ieraudzīt? Vai to ko es drīzāk cerēju neredzēt, bet ieraudzīju. Prasta nodzeršanās, kas notiek reizi gadā un ko neapzināti visi gaida, skolotāji jo tiks vaļā no skolēniem, kurus bezapzināti ienīst un skolēni, kuri jau sen vēlas nodemonstrēt to cik viņiem ir vienalga. Beigt slēpt tā jau maz slēpto savas patības daļu, alkoholizēties, alkoholizēties, smēķēt, alkoholizēties. Nodrāzties klusā stūrītī. Tā vienas nakts attiecības. Tas taču ir normāli. Un moment décadent! Kas ar tevi notiek, cilvēks? Qvo vadis, homo? Kopš šī brīža atteikšos apmeklēt pasākumus, kuros ir jaunāki cilvēki par mani. Kāpēc? Aiz nav ko darīt, aiz riebuma, arī aiz riebuma pret sevi. Aiz riebuma pret savu klātesamību, aiz spējas vienīgi par to smaidīt. Varbūt jāsaka vīpsnāt. Nu jau būs laikam divas nedēļas, kurās vienkārši vazājos apkārt kā nomands. Bez dzīves vietas (jāsaprot garīgā ziņā, jāsaprot kā metafora), bet ar atvērtām acīm, taču šķiet, ka tomēr akls. Saprotot to, ka salīdzinājumā ar mani viņi ir sīči un vēl dzīvo citādākā pasaulē, kura valda citas normas un uzskati, citi priekšstati un atšķirīga sapratne par dzīvi, bet nenoniecinot viņu dēļ tā, ka viņiem tādi uzskati. Drīzāk izjutu vēlmi noniecināt pašus uzskatus. Tomēr no viņiem ar laiku izaugs kas cits, viss vēl ir procesā, ritenī, kas griežas uz priekšu, bet nekad atpakaļ." | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||||
| Visi guļ... | ||||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Ezotērisms vējo no visiem stūriem... | ||||||
| comments: 3 comments or Leave a comment |
lietots lietotājs lieto lieliski
|
|||||||||||
