Atvados. Izeju pa durvīm. Nokāpju pa kāpnēm. Atveru ārdurvis. Izeju uz ielas. Nospiežu 'skanēt' uz sava mūžīgā pavadoņa ar austiņām. Tur atskan "... got to be a joker he just do what he please...", kaut kad iepriekš apturētais un piemirstais, skaņdarbs fragments Joe izpildījumā. Mūzika nejauši pieskaņojusies kopējai noskaņai - lietus mazliet smilina, tušas un klusas ielas ar naksnīgiem cilvēku bariem Āgenskala tirgus rajonā. Virzos pa ietves malu un turpinu škērsot ielu. Mūzika ir radījusi patīkamu pārliecību, ka atceļš no (Jums manuprātnav jāzin no kurienes) uz (īsti nav Jūsu daļa kurp, bet laikam mēdztadas vietas šad tad dēvēt par māju, mājām, dzīves vai mitināšanās vietu) ... Kurustojumā no blakus ielas izgriežas taksometrs, kas manāmi mani tomēr nenotriec un aizjoņo tālāk. Ausīs bļauj Joe: "... hold you in his armchair you can feel his disease...". Noskaņa neaprakstāma, simboliska. Iekāpu peļķē. Joe uz stūra nebija.
|