Atradu maijā zīmētas skices.Nezinu kā toreiz bet tagad man viņas patīk.It īpaši tā viena.Tik bezcerīgi mīļa, ar dažiem trūkumiem un pat neatceros kas mani dzina zīmēt tonakt.Zemapziņa… nezinu.
Tagad tas vis paliks par atmiņām ko nekad nepazaudēt!

Pateicu un tagad varu vien kost pirkstos,bet tā jau tik un tā ir vairāk nekā gadu veca pagātne par kuru klusēju,tai nav nozīmes.Un es to tik veiksmīgi aizmirsu.

Tagad atkal vis ir pazudis.

Es pieteicos brīvprātīgi.Laiks tam visam pielikt punktu un sāk tā pa īstam no jauna citā dimensijā.