Tikai kāds iedvesmas mirklis.
     Šajā dzīves ainā iederas Dzelzs vilks-Es skrapēju Tevi no sevis ārā.Nē, ne ar žiletēm,nagiem un tamlīdzīgām lietām.Līdz pašam banalitātes padibenēm tas jau ir smieklīgi.Tie ir tikai saucieni(muļķīgi)pēc uzmanības.
      Es eju atpakaļ no šodienas,atpakaļ.Skaņas(dziesma) pazuda un iestājās mierinošs klusums.
Vēl dega ielu apgaismojums,bet bija jau rīts.Vecajai kundzei sauja iebira kaudze viensantīmnieku.Viņa mazlie pasmējās un neskaitīja,tikai iedeva man biļeti.(Vecā tramvaja biļete 20 santīmu vērtībā.)Mēs bijām svešinieces...
    Kaut kur tik smieklīgi iedziedājās kāds putns.Tās bija tikai pāris notis ko paguvu izdzirdēt pirms durvis atkal aizvērās.Šīs skaņas bija takts svītras klusā dziesmā caur sliežu neritmiskajiem klaudzieniem...
    Tramvajs lēni un līgani aizripoja uz Rīgas centru pār gaisa tiltam...Apklusis atkal bija viss.