Ššššš tikai klusas domas...

• Tas ir tikai mazliet kaitinoši...Ik pēc pāris minūtēm tikt pasauktai, lai kaut ko izdarītu.Bet pieciešu.Un jau atkal mani sauc.
• Neesmu, neesmu es mantiņa ko paņemt kad nekā cita vairs nav.Nevienam nekad.
• Un tad es jutos novērtēta,īpaša.Labāka.Bija vajadzīgi 8gadi darba,vilšanās,sāpes un strīdi,lai es būtu cienīta.Tikai top jautājums vai kur citur arī ir tā???Vai arī citur esmu novērtēta un svarīga.Nezinu atbildes man vel nav.
• Šodien man pajautāja kāpēc tik nopietna.Esmu taču vienmēr bijusi tik smaidīga.Man prasīja padomus un lūdza palīdzēt,parādīt.Mazliet iemirdzējās man acis kad ievēroju ar kādu interesi tiku vērota un apspriesta.Prieks strādāt ja tieku novērtēta.Beidzot.Varbūt esmu savu vietu izkarojusi.
• Tā gan ir tikai viena vieta-stalis un zirgi.Tikai tur es dažiem esmu paraugs un cilvēks kam grib līdzināties.Citur gan laikam mūžam palikšu neievērota pelēkā pele.Katram savas vērtības.
• Brīvlaiks tik daudz ko gribas paspēt izdarīt.Vienīgi iekšā kāds nemiers.Visu laiku mazliet nervoza.