blond

Es savulaik lasīju grāmatu par to, kā bailīgu kaķi izaudzināt par drosmīgu. Mans tēvs man ieteica vienkārši nomainīt kaķi.
Principā - tā arī ir. Bailīgs kaķēns tā arī paliek bailīgs kaķis. Okei, manējais vairs neskrien zem skapja no tā, ka tualetē norauj ūdeni, viņš ir sajuties drošāks šajā vidē, bet viņš nekad nebūs social butterfly, vai kā nu to sauc.
Un jā, tas ir normāli. Kaķi ir dažādi, tāpat kā cilvēki. Tas ir raksturs - tāds piesardzīgs. Tā nav slimība, ko var ārstēt. :/

(Reply to this) (Thread)

ai, cik žēl....

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, manējais gan ir ex-ielas kaķis. Ar mājas kaķi gan jau būs labāk!

(Reply to this) (Parent)

es domāju, ka tik traki var arī nebūt, sevišķi, ja tas ir mazkaķītis - sākumā jau 100% visi ir piesardzīgi jaunā teritorijā ar svešiem cilvēkiem, līdz aprod. soņa ir uzaugusi par ļoti sabiedrisku un drosmīgu kaķi, bet sākumā, kad bija kaķēns, pirmās nedēļas arī tramīgi slēpās zem gultas un brēca (gultā pat nenāca sākumā), tā ka, blond, es domāju, ka vēl galīgi nav pamata raizēm. (however, man ir ne sevišķi laba pieredze ar divu kaķu kopāsaradināšanu. esmu dzirdējusi, ka sevišķi tomēr patlaban jālolo un jāmīļo vecais kaķis, tāpēc ka viņam šoks lielāks - tiek apdraudēta un pārkārtota viņa teritorija.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, nu, tik traki arī nebūs, skaidrs, ka neviens vēl nav uzvedies visu mūžu tā kā pirmās nedēļas, par to nav jāraizējas. Es jau arī esmu visai lepna par saviem paidagoģiskajiem panākumiem :D

(Reply to this) (Parent)

Paldies, es cerēšu, ka būs labi. Man pat liekas, ka par puskapeiku drošāks ir palicis:) Un vecajam kaķītim mēs veltām ļoti daudz mīlestības un uzmanības.

(Reply to this) (Parent)