Es te kravājot mantas nolēmu atstāt savu sarkano blūzi, kura man principā riebjas un kuru paņēmu līdzi tikai tāpēc, ka tā ir plāna. Un tad es atcerējos situāciju Andžūnas tirgū. Biju ieklīdusi vienā būdā, man mugurā bija tā pretīgā sarkanā blūze, un indiete nu ņēmās mēģināt man visu ko iesmērēt, un visu sarkanu: that's your color! Beigās man apnika un es atbildēju, ka sarkans nepavisam nav my color un mam tas riebjas. Viņa bija pārsteigta - bet es taču to valkājot! Jā, es teicu tīri dusmīgi: I hate it but I wear it! Indiete sāka smieties kā traka, sita man pa plecu un pa muguru, un atkārtoja manus vārdus, un es jutu, ka viņai kaut kā pēkšņi esmu iepatikusies. Jebkurā gadījumā, kad es pateicu, ka neko nepirkšu (Andžūnas tirgū!), viņa ne druskas neapvainojās, atkārtoja doesn't matter, doesn't matter un, visu laiku draudzīgi klapēdama man pa muguru un gardi smiedamās, laipni izvadīja mani no būdas ārā un vēl māja pakaļ ar roku. :