Palasījos savus 2003. gada ierakstus un arī jūsu komentārus pie tiem. Ak Dievs, cik mēs bijām naivi, sirsnīgi un atklāti. Nekādas maskas neuzlikuši. Sarunājāmies nevis caur ironiskām piezīmēm, bet kā īsti cilvēki. :
Comments
un paskaties uz to šausmīgo twiteri - cilvēki atgriezušies pie visprimitīvākā čata, ar to atšķirību, ka vairums bīda kaut kādu savu politiku vai biznesu, vai citu interesi
(Reply to this) (Parent)
Un saprast nevar, kur palicis viss, kas tad bija. Meklēju ar lukturi dienas laikā, pa kaktiem un nekaktiem, nekur nav. Toties aizsarggrāvji sabūvēti, un vaļņiem sienas biezu biezās. Skumji, ka tā.
(Reply to this) (Thread)
tas bija nenormaali intensiivs miilestiibas un vientuliibas laiks. varbuut taapeec pat tas, kas netika rakstiits kaa dzejolis, tomeer tas bija. patiesiibas izteiksmee.
(Reply to this) (Parent)
man nav tādu "veco labo cibas laiku". nezinu, vai tas ir labi vai slikti. mazliet pārņem greizsirdība vai skaudība, dzirdot, ka citiem ir bijis. senāk man arī nebija nekādu cibas draugu, un tagad, šķiet, ka ir. tava ieraksta iedvesmota ieskatījos pavisam vecajā cibā, kas saglabājusies tikai vecos e-pastos, un secināju, ka tagad esmu daudz īstāka.
(Reply to this) (Thread)
Jā, tev tā dinamika bijusi pretēja. Bet tas tāpēc, ka sāki citā laikā un bikli - mēs taču tur bijam tikai daži un sākumā pilnīgi anonīmi.
|
pilnīgi lieki to teikt, bet vienalga gribu to pateikt - tā ir.