Kāda liela laime!
Apr. 25., 2022 | 08:12 pm
No:: bljanna
Es jums vēl neizstāstīju (nu, tikai dažiem), kāda liela laime, necerēta veiksme ar mani piektdien notika.
Sēžu ar biedriem visa tāda viegli paģiraina iekš Miit, un šeit jāpiebilst, ka viegli paģirains cilvēks dažreiz ir tieši tas, ko šai skrienošajai, skarbajai un visai pastrupajai pasaulei vajag, jo viņš ir liegs, nesteidzīgs, nedaudz muļķīgs un bezgala atvērts. Nu, lūk, sēžu maigi otrās dienas ieskauta un man zvana svešs numurs - tas pats numurs, kas zvanījis pirms dažām dienām pavēlu vakarā. Parastā dienā es varbūt paceltu, bet būtu strupa, taču todien....! Šito laimi! Labas lietas notiek uz vieglām paģirām! Paceļu klausuli un tur maigā, augstā balsīt mani uzrunā Sanita un vaicā, vai man būtu divas minūtītes. Kaut kāda kņudoņa manī teica priekšā, ka Sanita nav no Bites vai SKDS. Kolīdz dodu Sanitai iespēju, viņa sāk citēt Bībeles vārdus. Tie piepildīja telpu starp mums kā debess mala - tik nebeidzami bija viņas runas plūdi. Man knapi izdodas iestarpināt jautājumu, kas viņa ir, uz ko Sanita man atbild, ka viņa ir Sanita. Es saku - ahā, ahā, bet no kurienes Sanita ir? Maigā balss man atsaka - no Jehovas lieciniekiem! Jautāju Sanitai, kā viņa dabūjusi manu telefona numuru? Sanita saka, ka šis ir nejauši sastādīts numurs....Pār mani nolīst gaišs siltums. Šito veiksmi! Pirms pandēmijas esot gājuši pie cilvēkiem klātienē, bet tagad zvanot.
Kamēr es laimībā smaidu, Sanita jau man citē vārdus no Daniēla grāmatas: "Slavēts lai ir Dieva Vārds no mūžības uz mūžību, jo Viņam pieder gudrība un vara! Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus, Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu; Viņš atklāj to, kas bija apslēpts un neziņā tīts; Viņš zina, kas slēpjas tumsā, pie Viņa mīt gaisma. Tevi, Tu manu tēvu Dievs, es teicu un slavēju, ka Tu man esi devis gudrību un spēku un esi darījis zināmu, ko mēs no Tevis izlūdzamies, jo Tu mums esi atklājis to, ko ķēniņš vēlas zināt......"
"Un ko Jūs sakāt par šiem vārdiem, Bļanna?", manu apcerīgo prātu pārtrauca Sanita. Es teicos, ka domāju visu to labāko, ka nudien aktuāli vārdi! Sanita man vaicā, vai man vēl kadreiz varētu būt divas minūtītes sarunai. Jutos tik pārņemta un piepildīta, ka atsacīju, ka tagad man ir, par ko domāt vēl ilgi, ilgi. Pateicos viņai par svētītiem un gašiem vārdiem, novēlējām viena otrai labas veiksmes.
Sēžu ar biedriem visa tāda viegli paģiraina iekš Miit, un šeit jāpiebilst, ka viegli paģirains cilvēks dažreiz ir tieši tas, ko šai skrienošajai, skarbajai un visai pastrupajai pasaulei vajag, jo viņš ir liegs, nesteidzīgs, nedaudz muļķīgs un bezgala atvērts. Nu, lūk, sēžu maigi otrās dienas ieskauta un man zvana svešs numurs - tas pats numurs, kas zvanījis pirms dažām dienām pavēlu vakarā. Parastā dienā es varbūt paceltu, bet būtu strupa, taču todien....! Šito laimi! Labas lietas notiek uz vieglām paģirām! Paceļu klausuli un tur maigā, augstā balsīt mani uzrunā Sanita un vaicā, vai man būtu divas minūtītes. Kaut kāda kņudoņa manī teica priekšā, ka Sanita nav no Bites vai SKDS. Kolīdz dodu Sanitai iespēju, viņa sāk citēt Bībeles vārdus. Tie piepildīja telpu starp mums kā debess mala - tik nebeidzami bija viņas runas plūdi. Man knapi izdodas iestarpināt jautājumu, kas viņa ir, uz ko Sanita man atbild, ka viņa ir Sanita. Es saku - ahā, ahā, bet no kurienes Sanita ir? Maigā balss man atsaka - no Jehovas lieciniekiem! Jautāju Sanitai, kā viņa dabūjusi manu telefona numuru? Sanita saka, ka šis ir nejauši sastādīts numurs....Pār mani nolīst gaišs siltums. Šito veiksmi! Pirms pandēmijas esot gājuši pie cilvēkiem klātienē, bet tagad zvanot.
Kamēr es laimībā smaidu, Sanita jau man citē vārdus no Daniēla grāmatas: "Slavēts lai ir Dieva Vārds no mūžības uz mūžību, jo Viņam pieder gudrība un vara! Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus, Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu; Viņš atklāj to, kas bija apslēpts un neziņā tīts; Viņš zina, kas slēpjas tumsā, pie Viņa mīt gaisma. Tevi, Tu manu tēvu Dievs, es teicu un slavēju, ka Tu man esi devis gudrību un spēku un esi darījis zināmu, ko mēs no Tevis izlūdzamies, jo Tu mums esi atklājis to, ko ķēniņš vēlas zināt......"
"Un ko Jūs sakāt par šiem vārdiem, Bļanna?", manu apcerīgo prātu pārtrauca Sanita. Es teicos, ka domāju visu to labāko, ka nudien aktuāli vārdi! Sanita man vaicā, vai man vēl kadreiz varētu būt divas minūtītes sarunai. Jutos tik pārņemta un piepildīta, ka atsacīju, ka tagad man ir, par ko domāt vēl ilgi, ilgi. Pateicos viņai par svētītiem un gašiem vārdiem, novēlējām viena otrai labas veiksmes.