tas mutuļojošais, dzirkstošais
« previous entry | next entry »
Mar. 30., 2020 | 12:38 am
Man liekas, ka man tūliņ uzsprāgs smadzene no Paši-Zināt-Kā. Jā, es lasu daudz (varbūt par daudz) un kvalitatīvi par jomu. Un es neredzu neko labu (visvairāk cietīs visneaizsargātākie un turklāt milzīgā daudzumā, bet arī pārējie stipri sagums) tuvāko 12-18 mēnešu laikā un tas, maigi sakot, mani spiež uz leju.
...
Vakar ar Boženu runājām par koncertiem un kāpēc tajos tomēr ir īpaša sajūta - tu stāvi pūļa vidū, tāpat kā citi dziedi līdzi, brīžiem muļķīgi smaidi, dažreiz notraus asaru, un jūs visi pieredzat ko īpašu. Jūs esat vienoti.
Un tad es atcerējos Emīla Dirkema "effervescence collective" jeb mutuļojošo kolektīvu, ko viņš attiecināja uz reliģiskām jeb sakrālām kolektīvām pieredzēm visādi citādi profānajā un rutinizētajā sabiedrības ikdienas dzīvē:
"According to Durkheim, a religion comes into being and is legitimated through moments of what he calls “collective effervescence.” Collective effervescence refers to moments in societal life when the group of individuals that makes up a society comes together in order to perform a religious ritual. During these moments, the group comes together and communicates in the same thought and participates in the same action, which serves to unify a group of individuals. When individuals come into close contact with one another and when they are assembled in such a fashion, a certain “electricity” is created and released, leading participants to a high degree of collective emotional excitement or delirium. This impersonal, extra-individual force, which is a core element of religion, transports the individuals into a new, ideal realm, lifts them up outside of themselves, and makes them feel as if they are in contact with an extraordinary energy." (vairāk: https://www.iep.utm.edu/durkheim/)
Ja t.s. izolēšanās un distancēšanās ievilksies, būs interesanti vērot, kā cilvēki pārveidotā laicīgajā (gan pārtikušajā, gan badinātajā) pasaulē radīs šo kopīgoto sakrālo mutuļošanu.
...
Vakar ar Boženu runājām par koncertiem un kāpēc tajos tomēr ir īpaša sajūta - tu stāvi pūļa vidū, tāpat kā citi dziedi līdzi, brīžiem muļķīgi smaidi, dažreiz notraus asaru, un jūs visi pieredzat ko īpašu. Jūs esat vienoti.
Un tad es atcerējos Emīla Dirkema "effervescence collective" jeb mutuļojošo kolektīvu, ko viņš attiecināja uz reliģiskām jeb sakrālām kolektīvām pieredzēm visādi citādi profānajā un rutinizētajā sabiedrības ikdienas dzīvē:
"According to Durkheim, a religion comes into being and is legitimated through moments of what he calls “collective effervescence.” Collective effervescence refers to moments in societal life when the group of individuals that makes up a society comes together in order to perform a religious ritual. During these moments, the group comes together and communicates in the same thought and participates in the same action, which serves to unify a group of individuals. When individuals come into close contact with one another and when they are assembled in such a fashion, a certain “electricity” is created and released, leading participants to a high degree of collective emotional excitement or delirium. This impersonal, extra-individual force, which is a core element of religion, transports the individuals into a new, ideal realm, lifts them up outside of themselves, and makes them feel as if they are in contact with an extraordinary energy." (vairāk: https://www.iep.utm.edu/durkheim/)
Ja t.s. izolēšanās un distancēšanās ievilksies, būs interesanti vērot, kā cilvēki pārveidotā laicīgajā (gan pārtikušajā, gan badinātajā) pasaulē radīs šo kopīgoto sakrālo mutuļošanu.
(bez virsraksta)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
helvetica
date: Mar. 30., 2020 - 03:06 am
Link
Atbildēt