Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - Detroitas muzikālie jaukumi

Atzīšos, ka es aizvien nespēju pārdzīvot, ka pats Liktenis ar mani izspēlēja tik nežēlīgu joku, ka Niks Keivs bija Z-Amerikā tad, kad es - Eiropā, un tagadiņ ir otrādi. Raudu uz iekšu, bet, kad redzu visu savu draudziņu bildes no Keiva koncerta, raudu arī bezmaz uz āru.
Lai drusku veldzētos, es vakar biju uz The National ar Daughter kā iesildītāju. Uh un ah, es jums teikšu! Man viņi allaž šķitusi tāda....gudra (?) grupa. Un tas vien, ka čaļiem apnika strādā reklāmā un tikties ik pirmdienas sapulcēs ar powerpointiem un tāpēc nobriedušā vecumā nolēma kļūt par rokmūziķiem, ir izvēle uz goda, par ko droši vien sapņo ne viens vien :) Metam Berningeram ir tāds pavisam glīts un pievilcīgs baritons arī, kad viņš runā. Un viņš visu laiku malkoja vīnu. Koncertu viņi pabeidza pieklusinātos toņos, kopā ar koncerta apmeklētājiem dziedot "Vanderlyle Crybaby Geeks".