Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums -

Dārgie draudziņi!

Es vēl aizmirsu pastāstīt, ka vakar piedzīvoju uzlidojumu. Raugi, lavierējot starp etiķainiem purniņiem gar centrāltirgus paviljoniem, pār zonu laidās prāvs pulks kaiju un, jau pirms viņas bija sasniegušas mani, es iztālēm dzirdēju smagnējus "pļek", tsūuuuuuu "pļek", tsuuuuuuu "pļek". Saprazdama, ka viņas strauji tuvojas man, es slaikos lēcienos pievārēju dažādas šķēršļu joslas (lasīt: peļķes), sarāvos cik maza vien varēju un strauji pieplaku pie piena paviljona mūriem. Uzlidojums bija beidzies. Tiku cauri ar tikai vienu baltu zīmogu plecs rajonā.
Šorīt no rīta man uz galvas diezgan sāpīgi uzkrita divi kastaņi. Man liekas, pasaule ar mani komunicē visai neierastos veidos un tas viss noteikti kaut ko nozīmē.