piemītās pēdas

« previous entry | next entry »
Aug. 21., 2016 | 12:01 pm
ēterā: Zbigniew Preisner: Requiem for My Friend

Pirms nedēļas, ar biedriem staigājot pa Mazpilsētas kapiem, kuri pierāda, ka Dieviņam itin vienalga, vai tu pareizticīgais vai protestants, jo atdusas tur visi kopā, atskatījāmies visdažādākās glaunākās akmens, metāla un pat marmora apmalītes ne vien ap kapu kopiņām, bet arī ap iegādāto kapiņu teritoriju, kas, jāatzīst, kalpoja arī praktisku apsvērumu dēļ - kapsēta ir būvēta diezgan "kalnainā" vietā - bez apmalītēm būtu kopiņu noslīdējumi un, kas zin, varbūt pat nepieļaujama pīšļu sajaukšanās. Pa tam lāgam ievērojām arī veselus divus daiļgrābšanas konkursus - "Skaistākā skujiņa" un "Grābiens 2016", kurā acīmredzot sacentās visi, kam skujiņa ir pārāk garlaicīga un vairs nesniedz nedz izaicinājuma un labi padarīta darba sajūtu, ne estētisko baudījumu (jeb, kā konservatori to skaidrotu - kam ir vienaldzīgas tradicionālās (kapu) vērtības). Neizpalika, protams, arī sīvēšanās par iespaidīgāko kapakmeni - eņģeļi raudās, modernās mākslas iedvesmoti objekti (mākslai vajag telpu?) un, protams, protams, arī portreti ar vovām, kas tērpti vaifbīteros rasnačkās. Drusku pat sakautrējāmies, ka mēs ņemam un bildējam, bet, būsim godīgi, tas bija tā vērts.

Ko nākamo paaudžu ļauži skatīsies, ja mēs visi izdomāsim (sa)kremēties? Kapi - tā tak ir kultūra, tā ir klātesoša vēsture par cilvēkiem, kuri nav iekļauti vēstures grāmatās. Staigāt pa kapiem ir kā lasīt nesarakstītu vēsturisku grāmatu, kur Saņam, iespējams, viņa bumers bija viss, kas viņam pieder un kas ir viņš pats, un tamdēļ ielaists mūžībā kopā ar to; kur mazā meitenīte Vika kā jau visi bērni sapņoja par pieaugšanu lielai, bet saslima ar tīfu un nomira; kur Mikus apglabāts kopā ar abām savām sievām Dainām, kur ģimenes kapos paredzēto četru kapiņu vietā izmantotas vien trīs, jo Pētera pīšļus tā arī nekad neatrada un nepārveda no svešumiem; kur uz kapakmeņa redzami tikai dzimšanas datumi, bet kādu dienu būs arī miršanas; kur vārdu nav, bet palicis vien sašķobies krusts vai varbūt itin nekas. Mazo cilvēku dzīve un nāve. Mazo cilvēku vēsture.

Link | piemet pagali! | Add to Memories


Comments {5}

vilibaldis

(bez virsraksta)

from: [info]vilibaldis
date: Aug. 21., 2016 - 12:35 pm
Link

varētu pat teikt intresantākā vestures daļa

Atbildēt | Diskusija


Bļanna Baklažanna

(bez virsraksta)

from: [info]bljanna
date: Aug. 21., 2016 - 12:49 pm
Link

Jā.

Atbildēt | Iepriekšējais


(bez virsraksta)

from: [info]digna
date: Aug. 21., 2016 - 01:19 pm
Link

Aizdomājos, kāpēc man vietējā kapu kultūra liekas neizprotama? Sveša, tāla, nesaprotama un diezgan vienaldzīga. Un traģikomiska. Kaut kas man nav pareizi galvā laikam, vai arī tas atkak ir tautiskās piederības trūkums un ne(ie)audzinātība.

Atbildēt | Diskusija


Bļanna Baklažanna

(bez virsraksta)

from: [info]bljanna
date: Aug. 21., 2016 - 01:29 pm
Link

Galvā gan jau viss pareizi (cik nu vispār tas ir iespējams ;)), vienkārši katram savs, tā teikt :)
Man, piem., vispār nav bijusi nekāda kapu kultūras audzināšana - tik vien, cik paši braucām apkopt, bet nekādu kapu svētku, nekā. Bet man vienmēr gribējās.

Atbildēt | Iepriekšējais


Krāšņais Kurvjziedis

(bez virsraksta)

from: [info]krii
date: Aug. 21., 2016 - 01:32 pm
Link

Man ir tautiskā piederība, bet riebjas kapi.

Atbildēt | Iepriekšējais