Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - kā mēs apmeklējām traģikomēdiju

Mēs ar biedriem šodien pabijām uz izglītības komisijas kopsēdi, kur tika prezentēti divi pētījumi saistībā ar bērnu, jauniešu dzimumaudzināšanu: 1) par drošu internetu bērniem; 2) par vecāku viedokli dzimumaudzinšanā. Pētījumi bija pierādījumos balstīti, zinātnieki kompetenti, ka vienu brīdi pat sāka likties, ka būs 'garlaicīgi normāli'.
Bet tad, protams, mūs sāka priecēt pāris deputāti, kuriem bija, ko teikt, jo viņiem ir a) bērni (to es uzreiz sapratu, ka jebkurš arguments ir jāsāk ar izklāstu par to, cik katram ir bērnu. Man tur nebūtu variantu, esmu hopelessly childless); b) ir personiskā pieredze un trīskārši labi, ja arī ir c) pareizā ticība.
Mani īpaši priecēja Rībenas kundze, kurai cienījamas pētnieces ir vien "mīļas meitenes" bez vajadzīgas pieredzes, kas viņai, protams, piemīt. Spridzināja spirdzināja arī deputāts V.Kalnozols (jā, jā, tas, kurš sievu sit utt., bet tas jau tāds nieks), kura viedokli, komentāru es gribētu jums īsumā pārstāstīt, jo centos maksimāli daudz tvert un pierakstīt šīs apbrīnojamās pērles:
“Mazāk popularizēsim seksa jautājumu, vairāk runāsim par bērnu un par ģimeni! Jārunā, ka bērns nav tikai seksa blakus produkts. Bērns ir svēts, bērns ir atbildība. Nav jārunā par seksu, bet – ģimeni. Ģimene nav veids, kā padarīt seksu legālu, ģimene ir atbildība. [..] Mīlestība ir psihiski slims stāvoklis.”
Karlsona kungs no Asociācijas “Ģimene” bija satraukts, ka nav zināms, kāds ir šīs dzimumaudzināšanas saturs jeb kas tajā dzimumaudzināšanā tiek iekļauts. Un, ja vecāki, kas piedalījās pētījumā par dzimumaudzināšanu (kur lielākā daļa vecāku piekrīt, ka dzimumaudzināšanai ir jābūt arī skolās), būtu zinājuši, par kādu tieši dzimumaudzināšanu ir runa, proti, par tās saturu, tad, iespējams, pētījuma rezultāti būtu pavisam citādāki. Viņu arī ļoti satrauca, ka dzimumaudzināšana pārāk koncentrējoties uz dzimumdzīvi, turklāt visdažādāko “hetero-, homo-, anālo, orālo”.
Pārstāve no Latvijas Kristīgo skolotāju asociācijas īsumā komentēja pētījumus šādi: “Jūs pētījāt maznozīmīgus jautājumus”. Šāds komentārs izskanēja, jo viņa kā kristiete, kas iestājas par atturēšanos no dzimumattiecībām līdz kāzām, uzskata, ka kristīgie vecāku viedoklis nav pārstāvēts šajā pētījumā. Tajā pašā laikā viņa bija satraukusies, ka precēti pāri ļoti ilgi nerada bērnus, tad attopoties 40 gadu vecumā, kad jau ir par vēlu un tad iet veikt mākslīgo apaugļošanu. Trakums kaut kāds!
Raivis Dzintars bija pavisam lakonisks. Viņš tikai uzsvēra, ka viņam ir tiešāka pieredze, tāpēc arī runāja no savas pieredzes.