Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - Jo rētas un zilumi rotā sievieti

Šī (vēl joprojām, starp citu) ir ļoti laba diena. Ja neskaita manu mazo velorastijas incidentu un tramvaja sliedēm.
Un, jā, tramvajs pretim brauca, bet ne tik tuvu, lai es paliktu bez kāda locekļa. Bet nu lūk - tā saslīdēju, tā saslīdēju, ka gāzos lai. Celis pušu, asiņo. Bet manai nabaga skaistajai gazelei ķēde nost. Un tad man pieskrēja klāt brīnišķīgs kungs, kurš veļļoja aiz manis, un visādi palīdzēja - i man, i manai gazelei - melnām rokām uzlika ķēdi atpakaļ, lai tā var turpināt skriet un vest traumēto Bļannu uz mājām. Uz atvadām kungs mani vēl apskāva :) Jauki.


Nu, neko, tagad pāris nedēļu būšu daiļa.
Man škiet, esmu pelnījusi rumkolu :))

Starp citu - ir pieejami kaut kādi plāksteri aptieķos, ko līmēt virsū, lai neiedeg rētas tagad, vasarā? Šito daili pārāk ievilkt arī negribētos.



P.S. vispār dzīvē izskatās drusku nesmukāk, nekā bildē.