Paldies, ka pievienoji frendiem :)Par žiletēm...kā to ņem, it kā jau tas laikam palīdz. Bet tas palīdz tikai virspusēji, sāpes liek aizmirst par to cēloni. Manuprāt, roku graizīšana nav obligāta gota dienaskārtības sastāvdaļa. Vienreiz man bija tik čābīgi, ka patiešām paņēmu uztrītu nazi rokā. Bet tad es padomāju: ko tu ellē ratā dari? No tā, ka asinis līst uz grīdas un pil no pirkstiem, problēmas nekur nepazudīs. Mans moto drīzāk ir dzīvot citiem par spīti, ņirgāties par citiem, runāt tā, ka viņi neko nesaprot un neļaut sevi samīt. Nu, aptuveni tā: kāpēc būt sliktai pret sevi, ja es varu būt tāda pret citiem? Loģiski, ir daži izņēmumi, bet izņēmumi jau tikai apstiprinot fakta patiesīgumu.