domātājs. šodien iešāvās prātā sajūta, ka bērnība tā īsti nemaz nav bijusi.
Dzīvoju tik noslēgtā vidē, bija tikai grāmatas, ābeles, lapu grābšanas un malkas nesšana un protams draugs TV un kompjūterspēlītes, ui tās bija daudz.
Vissvairāk arī atceros kopjuterspēlēšanas, tas daudz ko izskaidro , bet neko neataisno.
Ko es atcerēšos pēc 10 gadiem par šo laiku - jautāju sev. ?
un savādi, ka brīžiem var justies kā Karalis(dievs) visu varošs un spējīgs, bet citā brīdī Tu nemaz neesi, tikai elpo un vēro, bet abos šajos gadijumos jau zini un
saproti, ka pārejoši , rīt būs slikti atkal, rīt būs atkal labi :) vienā gadijumā veicinošs pasākums otrā mazliet piezemētāks. bet dzīvojam, viss ir tikai galvā.
Un noslēgumā. Artūrs ar Annu baigi jūsmoja par manu ekrānbildi, padalīšos.