es pat nezinu kur un vai ir izeja, nē izeja ir vienmēr.
Ir izeja, beigt par to rakstīt, nobildēt to kas manī dzīvo un plosās, to kas manī duss un skumst, to kas manī priecājās un dejo .

Patiesībā tieši tās sķietami muļķības ir manas dīvainas apgarotības sekas. laikam tapēc, ka caur lielām vai mazām puķītēm saku tik tiešām ko domāju/vēlos/jūtu.