sensenos laikos, kad es tikko sāku darīt fotdarbiņus par naudu - mani dižie mērķi bija tehnikas attīstība un lielā pieredze , līdz ar to ņēmu visu ko piedāvāja, par mazām naudiņām - pieredzes vārdā.
Beidzot esmu sadabūjis vajadzīgi pieredzi - mācību - tā ir muļķīga teorija . Viss maksā tik cik tas maksā. Tagad ir daudz darbiņi - daudz laika prasoši - beigās nočakārējos daudz un dikti [kā šovakar - ir 3:50 , es vel neguļu, bet 6:40 jau jāceļās] Jā nočakārējos daudz un dikti un beigās nemaz nejūtu to naudu ko nopelnu - jo tas vis ir prasijis daudz laika . Tā laikam bija tā lielākā pieredze ko vajadzēja iegūt.
Tagad saprotu +/- kas ir kas. Sakarā ar to, ka no fotogrāfiskaiem darbiem neesmu materiāli atkarīgs - varu tak izvēlēties ko darīt un par cik darīt. Lai pie manis nāk nevis cenas dēļ, bet kvalitātes/bilžu/pieejas vai sazin kā cita dēļ, bet ne dēļ lētās cenas. Fuj. Pašam sevis žēl .
Bet protams visam ir divas puses. :) ir jau prieka darbiņi - kurus kā zemenes var bildēt muti laizot ;)

Un labāk reizēm tomēr sevi pārvērtēt, nekā novērtēt par zemu. :)