man nepatīk tie brīži, kad atnāk apziņa, ka es varēju labāk izdarīt to un šo
. Ka es varēju piepūlēties vai rīkoties savādāk un man būtu sanācis. Kapēc šāda saprašana nāk tikai pēc tam, bet tajā konkrētajā brīdī šķiet, ka tas nav iespējams. Kapēc tās prātīgās domas nāk tikai pēc tam .

 Pēc kara visi gudri kur rodās šī gudrība ?

šodien atguvus zudušos datus un CF karti.