reizēm te gribas piekārt kādu novērošanas kameru , lai zinu un redzu kas gan lasa šīs savirknētās burtu rindas.
Jo ir sajūta, ka nelasa neviens, bet runājot ar tiem , kas runā - atklājās brīnumi, ka re ka lasat. brrr.

Testējos es un jau tagad esmu guvis - prieks, ka uzdrīkstējos meiģināt. Vai paņems mani, to jau rādīs laiks.

Ir sajūta, ka esmu uz pareizā ceļa pusi, tik jāturpina iet un ir jāiet, ne tik jātup, lai gan varbūt es jau eju savu gaitu . varbūt.

Traki gribu bildēt, bildēt sev.
Locīties un vārtīties pa zemi un domāt un skatīties, lai ieraudzītu to ko redzu aizvērtām acīm .

Dzelz Vilks [2007] vairs neskan tā, ka skanēja senāk vai arī es vairs nedzirdu , ka dzirdēju senāk , nezinu .

Bieži ejot pa ielām, daudzi prasa naudu .. cits 10 cits 20 - cits tik roku pastiepj, lai ieripina santīmus. KAs notiek ar mūsu nāciju ? Vai es tik baisi devīgs izskatos.