protams.. protams ka būšu.

Bet tik un tā iezogās tā sajūta, ka varbūt vajadzēja piegries sev skābekli un palikt gribot..ja nevaru pats, tad gaidīt kad varēšu.Bet tā bernišķīgā nepacietība neļauj mierīgi elpot. Vai kā es to sevī pamatoju ka varbūt tā ir brīnišķīga izdevība kuru nevar neizmantot..

brrr
es nezinu kā pateikties par to..
kā atlīdzināt.