par prieku nogurumam.. brokastlaikā tik gāju gulēt.. , bet nebija jau dižas izvēles, ja rokas un kājas vairs neklausa, prāts atslēdzas, jo nevar cilvēks bez miega.

Bet Tu mani lasi kā grāmatu [savādi], tieši tikko guvu to dienas piepildījumu uzrakstot , tiesa gan virtuālu, bet vēstuli cilvēkam, kuram ikdienā nebija laika.. bet laiks jau nebija acerēties to ka jāuzraksta. Un tikko radās vel viena nepadarīta lietiņa, kas neprasa daudz laika tik acerēties to ka vajag to padarīt.

Un jā mazas nejaušības no maziem sīkumiem veido lielas lietas..