vai dzīvot laika varā ir vieglāk nekā par spīti nogurumam mosties brokastlaikā?

brīžiem viss notiek neticami saistīti - tu sāc ieklausīties kādā cilvēkā tikai tad, kad esi uzzinājis kādu saistību/noslēpumu starp jums, tas var būt tikai nieks vai nesvarīga detaļa, kas tomēr sniedz iespēju fantāzijai un ziņkārīgai interesei parādīt zobiņus. rezultātā rodas neierobežota plakne fantāzijai, filosofiskām pārdomām un nonākšanai līdz idealizēšanas stāvoklim.

kā būtu, ja tu šo iespēju izmantotu, lai paveiktu ko tādu, kam iepriekš nekad nav atlicis laika? dzīve taču ir nebeidzama gribētu, bet neizprastu un līdz ar to arī neizmantotu nejaušību virkne.