mans rīts [12:30] sākās ar baisiem trokņīem no ārās. Likās ka šauj, pa tiešām, šauj....
Tagad devos uz tuvējo lielveikalu. Pie kādas kaimiņu mājas kāpņutelpas stāv policijas busiņš, dzeltena lenta un kāds ar melnu plēvi nevīžīgi apklāts vīritiesis asins peļķē. Nevar saprast vai tiešām nošauts vai izkritis no balkona, vai kā savādāk, bet beigts ir. Aizķēra fakts, ka šim beigtam guļot redzamā roka satvertas īkšķīs, šīs tur īkši, laikam par to , ka gribēja palikt dzīvs.

Un es vel tieši šajā namā mēdzu ap 4-6 no rīta doties vērto pasauli mostamies.

Un [akal jau un] dodoties tālāk neviļus nācās paspert uz zemes guļošo šprici, tādu jauku , ar kuru mēdz nabaga atkarīgie durties . Jauks rajons man te trāpijies.