Ui, Matemātika. Bij reiz laiki, ka patika. Izteikti jau ģeometrija. Ar lielu aizrautību to parasti reiķināju un sanāca. Bija prieks.

Bet tad, nu tagad esošajā mācību iestādē daudz kas mainijās. 3 gados ir bijušas 3 matemātikas skolotājas, lieki teikt , ka viena no tām bija praktiski velta laika šķiešana, otra bija laba, tik kā jau jauna, neizturēj to nežēlīgo zvēru dārzu.Un šajā 3 gādā jau ar vairs neko prātīgu nesaķērām. aa, bija tak vel 4 skolotāja uz īsu brīdi.
šogad devis uz RTU kursiem , tie tiešām, bija labi. Tik dažādu apstākļu dēļ, pēdējie mēneši sanāca daļēji neapmeklēti , beigās jau pēdējā mēnesī nebiju vispār, jo sākās prakse.[par ko es esmu "pateicīgs" savai mācību iestādei, kura mēnesi pirms eksāmeniem dod praksi un beidzas mācības :).

Nu jā, pa vidu visam šitam tomēr es vainoju sevi. Jo bija citas prioritātes. Ir citas velmes un ir [bija] sajuta, ka tas nav man vajadzīgs. Tagad tuč esmu sašķobijies savā pārliecībā tik tādēļ, ka ja nu tas gribētāis neizdodas, nav atpakaļceļa, bet varbūt tā ir labāk, jo ja zini, ka nav kur atkāpties, tad tik uz priekšu :)

he Tās ir mans stāsts.