Tas nav nekāds vīrus, tā nav nekāda slimība - tā ir pārpules izpausem.[tā pat kā nesenajā pagātnē, kad ģību naktī]

visi klusiņām bez manis to čukst līdz viens drosminieks pasaka. Es tak zinu, es pats to saprotu.

Bet es nevaru, es nevaru savādāk, man gribas izdarīt tik daudz ko, cik vien spēju, ja nedaru ir iekšējie pārmetumi, jo apziņa, ka varu ir.

Tas ir tā, ka prāts var, ķermenis nevar.
Ko darīt šādā gadijumā ?