Mēs vakar ieklīdām Mākslinieku ielā, tad mūs paķērā kāda lapiņa, kura aicināja ciemos. Mēs nokļuvām zālē, kur cilvēki kustējās, locijās un vārtijās pa zemi . Tiem acīs bija dzīvīgums, tie nedomāja, bet kustējās.Ar un bez mūzikas, ar pāri . Kā māls ar meisteru.Kā instruments ar spēlētāju. Kaut kas tāds nebija redzēts. Vieta kur klusumu pārtrauc tik mūsu klik, klik ..
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: