Vakar, tik dažādas izjūtas.
Bet beigās jau atkal tā pat kā parasti. [nekā]
<i>Tu skaties acīs, bet redzi tikai acis, mirdzošas acis un ir tāds tukšums iekšā, ka nav zināms, kur lai liekas. Bet kad nostājas kāds blakus un rada draudus [zināmā mērā] asinis sakāpj galvā un tomēr tajā brīdī nav vienalga, lai gan kopuma tukšums jau vien ir </i>.

Bilde: Banaļņiks.
http://emalb.ema.lv/b/blog/?p=32